28 februāris 2017

Par Igaunijas un Latvijas izglītību.

Pētījuma PISA vadītājs Latvijā, profesora Andra Kangro stāstījums pēc Igaunijas pameklējuma.

Neteiksim, ka Latvijā izglītība stagnē, bet neapšaubāmi izglītības kvalitāte ir jāpilnveido. Kāpēc Igaunijai ir tik strauja izaugsme, viņi minējuši 10 iemeslus, bet skolu tīkla sakārtošanu, ko Latvijā bieži uzsver kā vienu no igauņu panākumu atslēgām, nav pat minējuši. Igauņi saka, ka skolotāji un skolēni paveikuši lielisku darbu, ka izglītība Igaunijā vienmēr bijusi vērtība.

Ir jomas, kurās mēs no igauņiem būtiski neatpaliekam. Piemēram, PISA pēta arī, kā skolēnu sasniegumi korelē ar viņu ģimenes materiālo stāvokli. Jo augstāki mācību sasniegumi ir skolēniem no nabadzīgām ģimenēm, jo labāk, jo tas parāda, ka skola spēj mazināt nevienlīdzību. Jā, Latvijā ir plaisa starp skolēnu sasniegumiem pilsētās un laukos, kā arī dažādos skolu tipos, taču, ja skolēni mācās viena tipa skolās, ģimeņu materiālais stāvoklis viņu mācību rezultātus, salīdzinot ar citām valstīm, ietekmē maz.

Igaunijā secināts, ka vidēji tikai astoņi procenti ietekmes ir sociālekonomiskajam stāvoklim. Latvijā – deviņi procenti, tātad tikai nedaudz vairāk un šajā ziņā esam tajā pašā līmenī. Turklāt esam virs vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmeņa.

To skolēnu, kuri spēj atrisināt tikai visvienkāršākos uzdevumus, mums toties ir mazāk nekā OECD vidēji. Kad valstis ranžē pēc šiem rādītājiem, mēs esam diezgan augstu, tāpat kā Igaunija. Jāsecina, ka vidēji mūsu skolu sistēma spēj kompensēt nelabvēlīgo sociālekonomisko ietekmi uz skolēnu sasniegumiem. Pēc šī rādītāja pēdējo gadu laikā esam pat nedaudz pavirzījušies uz augšu.

Tomēr ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem, protams, nav pilnībā novērsta arī Latvijā. Sasniegumu plaisa starp laukiem un Rīgu pieaug, un viens no cēloņiem ir tieši sociālekonomiskā nevienlīdzība.

Visas lauku skolas nav sliktas – starp to rezultātiem ir milzīga izkliede. Ir gan sliktas, gan ļoti labas. Nevar teikt, ka skola jāslēdz tikai tāpēc, ka tā ir laukos un maza. Varbūt pēc ekonomiskiem rādītājiem tā tiešām nav izdevīga, tomēr kvalitāte arī ir jāņem vērā. Ir valsts ģimnāzijas, kuru skolēnu sasniegumi ir pat zemāki nekā lielākajā daļā lauku skolu. Jā, vidēji laukos ir zemāks līmenis, tomēr visas pār vienu kārti nevar mest. Tomēr skolu tīklu ir nepieciešams sakārtot. Tas rakstīts jau vairāku valdību darbības dokumentos, bet tagad par to vairāk runā. Kaut kādā ziņā skolu sakārtošanas process jau notiek, bet tam vajadzētu tomēr būt sistemātiskākam.

Latvijā  skolotāju trūkst, tomēr ministrija plāno samazināt studiju vietu skaitu topošajiem pedagogiem. Ministrija grib turpināt palielināt studiju vietu skaitu tā saucamajos STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) virzienos un to dara uz citu studiju virzienu rēķina. Diemžēl tādējādi tiek samazināts studiju vietu skaits arī tiem skolotājiem, kuri vēlāk skolās varētu mācīt STEM priekšmetus.

Ko vēl var mācīties no kaimiņiem - igauņi intensīvi kārtojuši augstskolu tīklu. Bija 48, nu ir 21. Augstskolu skaits tika samazināts caur stingru akreditāciju, caur ko varēja tikt klāt arī privātajām augstskolām. OECD eksperti arī par Latviju ir teikuši, ka augstskolu tīkls pie mums ir pārāk sa­drumstalots.

No Latvijas Avīze (saīsināts)

27 februāris 2017

NVO

Pirms sešdesmit trim gadiem 27. februārī Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijā tika ieviesta definīcija – “starptautiskā nevalstiskā organizācija”, kas nozīmēja NVO sektora atzīšanu. Pirms trīs gadiem tika izveidota iniciatīva – Pasaules NVO diena. Šī diena ir veltīta visām pasaules nevalstiskajām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izceltu to nopelnus sabiedrības labā. Vispasaules NVO diena ir starptautisks simbols, kas atspoguļo pasaules NVO vērtības, centienus un rezultātus, kas vērsti uz brīvības, sabiedrības balss, rūpēm par cilvēku drošību, rūpēm par izpostītām valstīm, rūpēm par dabu,

NVO „Latvijas Izglītības fonds” (LIF) dibināts 1990.gadā. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, 2.pagarinātā dienas skola, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un 5 fiziskas personas. Latvijas Izglītības fonds 2005.gada reģistrēts kā Nodibinājums. LIF darbojas atbilstoši „Biedrību un nodibinājumu likums”. LIF pieškirts sabiedriskā labuma ststuss.

LIF mērķi:

1. sekmēt Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, lai nodrošinātu valsti ar radošiem speciālistiem un izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās;
2. atbalstīt studējošo un jauno zinātnieku radošo spēju attīstību, izmaksājot stipendijas un konkursa prēmijas, sedzot studiju, prakses vai zinātnisko komandējumu izdevumus;
3. organizēt apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus;
4. izdot mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

LIF būtiskākie darbības rādītāji.

Veicināšanas stipendijas (sadarbībā ar organizācijām un uzņēmumiem): no 1993.gada līdz 2015.gadam piešķirtas 3452 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1275 studējošiem un zinātniekiem.

Iepriekšējos gados nodibinātas vairākas balvas zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze”:

• Gada balva ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs;
• Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš”:

• Gada balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia”:

• Profesora Eižena Āriņa Balva informātikā.
• Gada balva par ieguldījumu Sporta zinātnes attīstībā sadarbībā ar LSPA.
• Gada balva „Jaunais skolotājs” - sadarbībā ar „Latvijas Avīze”.

Organizēti dažādi konkursi. Organizētas valsts nozīmes konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.g. - kopā ar Ārlietu ministriju.); „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.g. - kopā ar Saeimas komisiju). Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas” (2014.g.). „Kompetences izglītība-iespējas, risinājumi” (2016.g.).

Sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāziju izstrādāts un ieviests unikāls metodisks mācību līdzeklis “Izpratnes lapa” ( www.goerudio.com), kas saņēmis IZM 2011. gada balvu. Mācību līdzekli LIF metodiskajā vadībā apguva 7 ES valstis (2014.g.-2015.g.),

Izdotas grāmatas studējošiem, t.sk.: “Finanšu pārvaldība”, “Biznesa vadības tehnoloģijas”, “Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam” u.c. Izveidota virtuālā enciklopēdija - www.latvijassports.lv

LIF juridiskā adrese: Raiņa bulv. 19, LU, Rīga, LV- 1586. Pasta adrese: Mālpils iela 9, Rīga, LV-1013, Tālr. 67373705; fakss: 67519921. Mājas lapa: www.izglitibasfonds.lv

 

12 februāris 2017

Projekti, koncepcija, plāni - 1997. gads

Pirmā plašākā augstākās izglītības attīstības koncepcija tika izstrādāta 1997. gadā. Koncepcija bija nodota sabiedriskai apspriešanai un publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1997. gada 30. oktobrī 285 numurā, ar turpinājumiem 286., 287., 288., 289. numurā. Pamatā to izstrādāja Augstākās Izglītības padome.

Koncepcija bija veidota, balstoties uz starptautiski atzītiem izglītības standartiem un tās mērķis - tuvināt Latvijas augstāko izglītību pasaules attīstītāko valstu grupai jau 2003. gadā.

Koncepcija izvirzīja divus svarīgus uzdevumus:

- klasificēt studiju un augstākās izglītības programmas pēc to atbilstības universitātes un neuniversitātes tipa studiju līmenim, atjaunot augstskolu zinātnisko un akadēmisko personālu;

- principiāli pārstrukturēt augstākās izglītības nozares atbilstoši jaunajām darba tirgus prasībām.

Koncepcijā augstākās izglītības attīstības plānošana bija iedalīta divos posmos - pirmajā posmā līdz 2003. gadam un koriģētajā posmā līdz 2010. gadam. Līdz 2003. gadam finanses no valsts budžeta bija paredzēts palielināt 1,4 reizes salīdzinājumā ar 1996./97. ak. gadam.

Koncepcija paredzēja pakāpeniski palielināt profesionālās augstākās izglītības programmas, lai 2003. gadā studējošo skaits šajās programmās sasniegtu 40% no kopējā studējošo skaita. Bija paredzēts attīstīt triju kategoriju profesionālās augstākās izglītības programmas:

- praktiski orientētas īsa laika programmas koledžās;

- vidēji ilga laika programmas profesionālās augstskolās;

- programmas universitātēs, saistot tās ar praksi uzņēmumos un potenciālās darba vietās.

Kopš 1993./94. ak. gada studējošo skaits bija pieaudzis 2,6 reizes, izveidotas 13 jaunas augstskolas.

Koncepcija neparedzēja jaunu universitāšu un universitāšu tipa augstskolu dibināšanu, bet veikt esošo diferenciāciju un veicinot radošo sacensību starp augstskolām.

Koncepcijā tika izveidots jauns augstskolu iedalījums.

Universitātes tipa izglītība būtu:

- akadēmiskā izglītība, kuru beidzot iegūst bakalaura, maģistra grādu;

- profesionālā augstākā izglītība universitātēs un tām pielīdzinātās augstskolās.

Neuniversitātes tipa augstskolas būtu:

-        īsa laika (1-3 gadi) profesionālā augstākā izglītība;

-        vidēji ilga laika (3 un vairāk gadi) studijas profesionālajās augstskolās.

Koncepcija paredzēja, ka līdz 2003. gadam 17% no universitātēs pamatstudijās studējošo skaita tiek uzņemti maģistrantūrā, 4% - doktorantūrā.

Bija paredzēts, ka, sākot ar 1997./98. akadēmisko gadu, 1,5 reizes jāpalielina augstskolās pamatdarbā strādājošo profesoru skaits.

Par nozīmīgu uzskatāms koncepcijas ieteikums par nepieciešamību izvērtēt studiju programmas to satura un pārbaudījumu aspektā, reducējot, konkretizējot un novēršot paralēlismu. Bija ieteikums vairāk uzmanības veltīt studiju kvalitātei, plašai zinātniskai kompetencei, vairāk laika paredzēt patstāvīgām studijām.

Par augstākās izglītības vispārējiem principiem tika noteikti šādi:

-  izglītības iespēju vienlīdzības un taisnīguma, studiju izvēles brīvība;

- studiju un pētījumu nosacījums, kas nodrošinātu augstu kvalitāti, mūžizglītību;

- studiju efektivitātes veicinošu kritēriju izstrādes, kas optimizētu uzņemšanu augstskolā;

- mācībspēku kvalifikācija, lai spētu realizēt pētījumu un studiju nedalāmību un starptautisku sadarbību;

- organizatoriska optimizācija, nodrošinot pēctecību, kvalitatīvi pilnveidojot pārbaudījumu norisi;

- līdzsvarotas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības ieguves iespējas, efektīvas inovāciju sistēmas ieviešana ar līdzsvarotu finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem.

Koncepcijā bija secināts, ka studējošo skaita pieaugums notiek pārsvarā uz maksas studiju rēķina, ka joprojām mazs ir studējošo īpatsvars sociālajās, tiesību, medicīnas un humanitārajās zinātnēs, bet joprojām liels ir studējošo īpatsvars inženierzinātnēs, matemātikā un datorzinātnēs.

Tika izvirzīti šādi analītiskie priekšnosacījumi augstākās izglītības pārstrukturēšanai:

- studējošo skaitu valsts augstskolās nosaka Augstākās izglītības padome;

- studējošo skaita noteikšanai līdz 2010. gadam ieteicams balstīties uz sociāli orientēto valstu modeli (Norvēģija, Somija, Dānija u.c.);

Par galvenajām problēmām tika noteiktas šādas:

- nepietiekams finansējums un neefektīva līdzekļu izlietošana, novirzot galveno finansējuma daļu novecojošās infrastruktūras uzturēšanai;

- izglītības satura un zināšanu tikai daļēja atbilstība tirgus ekonomikai;

-        nepietiekama valsts garantija izglītības kvalitātei un tās kontrolei;

-        faktoloģiskā materiāla iemācīšanas dominēšana studiju procesā;

-        nepietiekama zinātnisko institūtu integrācija augstskolās.

Koncepcija ieteica stingrāk reglamentēt attiecības starp galvenajiem priekšmetiem un brīvās izvēles priekšmetiem, ka jāveido interdisciplinārie centri universitātēs, lielākajās fakultātēs.

Tika izvirzīts nosacījums, ka izsvērtai jābūt augstskolu autonomijai, jo augstskolai jāspēj atbildēt sabiedrībai par saviem lēmumiem, par absolventu kvalifikāciju, ka AII nedrīkst būt pārāk mazas. Koncepcija paredzēja, ka maģistra un doktora grādu var iegūt tikai universitātes tipa augstākās izglītības programmas un pamatā universitātes tipa augstskolās.

Pretrunīgs bija ieteikums, ka profesionālās augstskolās var būt tikai lietišķie pētījumi, ka nevar iegūt maģistra grādu un veidot doktorantūru. Vēlāko gadu prakse liecina par citām attīstības tendencēm.

Koncepcija nepamatoti izvirzīja prasību par studējošo “atbiruma” skaita samazināšanu (no 12.1% 1997. gadā uz 6% 2010. gadā). Izstrādātā koncepcija nebalstījās uz ekonomisko un saimniecisko nozaru attīstību, tajā nepamatoti norādīts uz lielo studējošo skaitu inženierzinātnēs un datorzinātnēs, kā arī kļūdaina bija koncepcijas norāde par nepieciešamību palielināt sociālās zinātnes.

I.Forands

22 janvāris 2017

Raksts sagatavots un nosūtīts IZM un  Saeima komisijai 2009.gadā (No I.Foranda arhiva)

Secinājumi par Ekonomikas ministrijas “Informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšnai” (2009. gads)

Informatīvais ziņojums (turpmāk tekstā “IZ”) kopumā ir pārdomāts un pamatots dokuments, kurā noteiktais virsmērķis, mērķi, uzdevumi un pasākumi var labvēlīgi izmainīt augstākās izglītības kvalitāti un paaugstināt tās konkurētspēju.

1. Būtisks ir IZ norādījums, ka virknē citu nepieciešamo reformu jomās Latvijā labas iestrādes bijušas jau pirms vairākiem gadiem taču tās nav līdz galam ieviestas. IZ atzīmēts: kamēr netiek pieņemts Augstākās izglītības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) ieviešana, pienākuma uzlikšana augstākās izgītības iestādēm saistīt savas kvalitātes sistēmas ar Eiropas standartiem un vadlīnijām, kopīgo grādu programmu īstenošana utt. ir apgrūtināta.

2. Pamatots ir IZ vērtējums, ka darbaspēka pārpalikums sākot ar 2015. gadu var veidoties augstākās kvalifikācijas grupā un var izveidoties ekonomikas nespēja absorbēt darba resursus ar augstāko izglītību un tas var radīt risku, ka cilvēkiem ar augstāku kvalifikāciju būs jāstrādā zemāk kvalificēts darbs.

3. Pamatots ir viedoklis, ka pašreizējiem darba tirgus politikas virzieniem jābūt balstītiem uz vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājumu un efektīvāku augstākās izglītības piedāvājuma ieviešanu, ar to saprotot kvalitatīvo aspektu.

4. Ipaši būtu jāievēro IZ pamatota norāde, ka nākamos gados samazināsies arī darbaspēka piedāvājums. To noteiks negatīvās demogrāfijas tendences, iedzīvotāju ilgtermiņa emigrācija, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās utt.

5. Būtiskas ir IZ uzrādītās darba tirgus tendences: jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāks īpatsvars ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Saskaņā ar 2008. gada datiem ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū 47,6% bija ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību, 23,9% ar vidējo vispārējo izglītību, 19,5% ar vidējo profesionālo izglītību, 9% ar augstāko izglītību.

6. Īpaši atbalstāmi būtu šādi IZ izvirzītie reformas uzdevumi:

6.1. veikt publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmas reformu, pārejot uz rezultātos orientētu finansējuma modeli;

6.2. optimizēt no valsts budžeta līdzekļiem finansētās augstākās izglītības programmas, novēršot dublēšanos, veicinot kopēju programmu izstrādi;

6.3. konsolidēt infrastruktūras un atbalsta funkcijas, samazinot tās uzturēšanas izmaksas un palielinot infrastruktūras reālo noslodzi;

6.4. stiprināt augstskolu autonomiju;

6.5. veikt pāreju uz studiju rezultātu (learning outcomes) pieeju augstākās izglītības programmās;

6.6. veicināt laika periodā līdz 2020. gadam zinātnes un inovāciju universitātes vai universitāšu veidošanos, t.sk. konsolidējot pašreizējo valsts augstskolu un zinātnisko institūtu institucionālo sistēmu, utt.

7.Tomēr ir vairākas piezīmes par publiskoto IZ:

7.1. vispirms jāņem vērā tas, ka vairākums IZ norādīto mēķu un rezultatīvo rādītāju pamatojas un pastāv saistībā ar EM prognozēto Latvijas ekonomikas izaugsmi un paredzēto budžeta līdzekļu iedalījumu augstākai izglītībai.

7.2. diemžēl reformu paredzēts veikt tikai atsevišķu izglītības sistēmas elementu jomā (augstākā izglītība, zinātne), kas ir tikai daļa no visas izglītības sistēmas.

7.3.IZ nav paredzēts būtiski reformēt augstākās izglītības saturisko aspektu;

7.4. nav saistīta augstākās izglītības reforma ar vidējās vispārējās izglītības mācību kvalitātes uzlabošanu;

7.5. IZ nerada ticamību, jo vairāki ieteikumi ir noteikti pieņēmuma formā un tiem nav ekonomiska pamatojuma;

7.6. IZ noslēguma daļā konstatēts, ka galvenie ieguvumi saistībā ar šīm reformām izglītībā un zinātnē ir gaidāmi ne agrāk kā pēc 5-7 gadiem, t. i., pēc 2015. gada, bet IZ mērķi, uzdevumi un priekšlikumi noteikti 2015. gadam;

7.7. IZ norādīts, ka ir ļoti zems valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai īpatsvars IKP - 2008. gadā tas bija 143 milj. latu jeb 0,88% no IKP. Savukārt IZ ieteikts, sākot ar 2013. gadu, to palielināt vidēji gadā par 0,3 - 0,4% no IKP, tātad 2015. gadā tam būtu jābūt 1,85-1,9%;

8. IZ mazāk un nepilnīgāk analizētas esošās augstākās izglītības tendences, kas var būtiski ietekmēt reformas ieteikumus un rezultātu:

8.1. statistikas dati liecina, ka visās augstskolās par maksu studē joprojām liels studentu skaits, kas veido 71,0% no visiem studējošiem.

8.2. samazinās privāto līdzekļu īpatsvars kopējā augstākās izglītības finansējumā, jo studenti mazāk izvēlas juridisko personu dibinātās augstskolas.

8.3. katru gadu mazinās maģistra grādu ieguvušo skaits. Maģistra grādu 2004. gadā ieguva 3608 personas, 2007. gadā - 3237, bet 2009.gadā vairs tikai 2578 personas. To daļēji var izskaidrot ar to, ka iepriekšējos gados Latvijas maģistra grādu centās iegūt PSRS laikā augstskolu beigušie, tā iegūstot jau Latvijas valsts diplomu. Studēt stimulēja arī ziņa, ka turpmāk palielinās algu skolotājiem ar maģistra grādu.

8.4. augstskolās ir liels studijas pārtraukušo studentu skaits, vidēji 2009./2010. ak. g. 14,4% pilna laika un 19,5% nepilna laika studenti. Šo problēmu radījušas vidusskolu beidzēju nepietiekamās zināšanas, īpaši matemātikā un fizikā.

8.5. augstskolu studiju kvalitāti ietekmē ne tikai profesoru un asociēto profesoru Vairākumā izvēlēto augstskolu visi attiecīgi apsekotie 361 mācībspēki pēdējos 6 gados ir publicējuši vienu divus darbus. Tomēr bibliotēku katalogi neuzrādīja 27 (7,5%) atiecīgās kvalifikācijas mācībspēku publikācijas.

8.6. IZ salīdzināts dažādu valsts augstskolu skaits ar iedzīvotāju skaitu (ņemot vērā studentu skaitu) un secināts, ka Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 8 valsts augstskolas, kas ir mazāk nekā tādās ES valstīs kā Lietuva (9), Igaunija (11), Somija (10), Bulgārija (9), bet vairāk nekā Vācijā (6), Dānijā (5), u. c. valstīs. Šāda valstu salīdzināšana nav korekta, jo pastāv būtiskas atšķirības dažādu valstu izglītības sistēmās. Somijā, kuru apdzīvo 5,3 miljoni cilvēku, ir 20 valsts universitātes un 28 profesionālās valsts augstskolas (politehnikumi, ko var pielīdzināt Latvijas koledžām). Somijā pēdējos gados uzsākta augstskolu skaita samazināšana, veicot to apvienošanu un to pārvaldes nodošanu speciāli izveidotiem fondiem. Zviedrijā ir 30 augstskolas, t. sk. viena privātā un, līdzīgi kā Somijā, tas visas finansē valsts. Zviedrijas parlaments finanses izdala atsevišķi katrai augstskolai, bet trijās specialitātēs – arhitekti, ārsti un juristi – parlaments nosaka konkrēto vietu skaitu konkrētai augstskolai, lai nepieļautu šo profesiju pārprodukciju.

8.7. Latvijā 2009. gada decembrī bija akreditētas 34 augstskolas un 25 koledžas, kopā tika īstenotas 920 studiju programmas (336 akadēmiskās studiju programmas, t. sk. 90 doktora studiju programmas un 584 profesionālās studiju programmas). Akreditācija notiek katru gadu - 2008. gadā akreditētas 150 programmas - 138 programmas uz sešiem gadiem un 12 uz diviem gadiem. Tātad programmu skaits strauji pieaug, to sekmē maksas izglītība, ko varētu pat formulēt kā biznesa iepējas izglītības jomā. Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Akreditācijas procesa sagatavošanu veic nevalstiska organizācija. Uzaicinātie studiju programmu eksperti ir vai nu universiāli speciālisti, vai kļuvuši jau par “štata” ekspertiem. Piemēram, profesors, ekonomikas speciālists vienā akreditācijas komisijas sēdē kā eksperta grupas vadītājs vienlaikus pārstāv turpat 25% akreditējamās programmas, turklāt vadījis ekspertu grupu, kas veikusi ekspertīzi par pirmsskolas izglītības programmu. Dažkārt uzaicinātie ārvalstu sksperti nepietiekami pārzina akreditējamo programmu studiju virzienu.

8.8. akreditējamo studiju programmu iesniedzējas augstskolas norāda, ka studijas notiks latviešu valodā, bet bieži vien tās notiek citās valodās. Tātad tiek uzrādīti citi mācībspēki, saturs un literatūra. Akreditācijā kā studiju vietu uzrāda Rīgas augstskolu, bet to īsteno citās pilsētās, kur nav līdzvērtīgas materiālās bāzes un mācībspēku. Dažkārt augstskolas akreditācijas pieteikumā kā mācībspēkus uzrāda visus esošos zinātņu doktorus, pat tādus, kuri latviešu valodu pārzina tikai sadzīviskā līmenī.

8.9 saprotams ir uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, t. sk. divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados (no 2006. gada līdz 2008. gadam) šīs studiju programmas apguvuši 49186 studējošie. Bet komerczinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas.

8.10. vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs. Maksas studentu skaits palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā, t. sk. arī no valsts budžeta finansējuma (pēdējos trīs gados par 12 procentiem), lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Trīs gadu laikā (pēdējie dati par 2005.–2007. gadu) izglītbas tematiskajā grupā augstskolā izglītību ieguvuši 10383 speciālisti. Toties darbu izglītības iestādēs uzsāk mazāks skaits, piemēram, 2008. gadā izglītības iestādēs sāka strādāt 848 jaunie pedagogi un skolotāji, no kuriem 617 tajās jau strādāja un vienlaikus arī studēja.

8.11. ne vienmēr pamatots ir jaunu studiju programmu pieteikums. Akreditācijas komisijas sēdē (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, t. sk. trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādu lietderību radās arī vairākiem ekspertiem.

8.12. nepārdomāta situācija ir par augstskolu fakultāšu lietderību. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā citas augstskolas (RPIVA), kā arī Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte. Sporta speciālistus izglīto LSPA, kurai ir augsta kvalifikācija un kvalitātes resursi, tajā pašā laikā šādus speciālistus izglīto vēl divās Rīgas (LU un RSU) un Daugavpils Universitātē.

9. Vairākiem IZ norādītiem rezultatīviem rādītājiem nav pamatojuma, un tie izteikti vēlamā izteiksmē un pieņēmuma formā:

9.1. nav izprotams pamatojums tam, ka 20% maģistru jābūt uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem;

9.2. nav faktoru, kas liecinātu, ka katru gadu laikā no 2011. gada līdz 2015. gadam, doktora grādu iegūs 400 personas, tātad piecos gados būs 2000 jaunu doktoru. Doktora programmās 2009./2010. ak. g. studēja 2152 doktoranti, bet doktora studiju programmās imatrikulētas 670 personas. Saglabājoties šādai imatrikulācijas tendencei, piecos gados doktorantūrā studētu apmēram 3000 personas. Tātad 60% no viņiem 2015. gadā būtu jāaizstāv disertācija.

Statistika liecina, ka pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, 2009. gadā tas bija 46% (2002.gadā pat 50%). Neatbilstoša ir arī studentu skaita un akadēmiskā personāla attiecība - valsts augstskolās tā ir 18:1, savukārt juridisko personu dibinātās augstskolās - 38:1;

10. Veicot šāda tipa analīzi un izvirzot mērķus, teorijā un praksē pieņemts noteikt kritērijus mērķu sasniegšanas konstatēšanai planojamā periodā, kā arī paredzēt faktorus (noteikt pieņēmumus), kas varētu ietekmēt mērķu sasniegšanu un to noturēšanu ilgtermiņā. IZ šādu norādījumu nav. Piemēram, IZ paredzēts, ka 2011. un 2012. gadā valsts budžēta finansējums tiks piešķirts ne mazāks kā 2010. gadā, tādejādi reformas iespējas būs ierobežotas un nenodrošinās 2015. gada plānoto rezultātu sasniegšanu. Neizprotama ir IZ publiskotā tēze: - “Strukturālo reformu mērķu sasniegšanu nodrošina izvirzīto strukturālo reformu uzdevumu izpilde!”

11. IZ paredzēts AII piesaistīt uzņēmumu finansējumu, bet to var veikt tikai tad, kad ir  (būs) atbilstoši normatīvie akti. Par to IZ nav priekšlikumu.

12. Attiecībā uz augstāko izglītību paredzēts ieviest vienādu nodokļu piemērošanas kārtību valsts un privātajām augstākās izglītības institūcijām. Turklāt šāds nosacījums izmaina komercdarbības pamatprincipus un tādā gadījumā būtu jāparedz grozījumi Komerclikumā.

Rakstā minētais izraisa pamatotas bažas, ka arī IZ noformulētāie reformas priekšlikumi kārtējo reizi var palikt neīstenoti !

Ilgvars Forands

 

22 janvāris 2017

Balva IT skolotājam

Uzņēmuma "Tilde" nodibinātā piemiņas balva un stipendija ir veltīta reģionu IT izglītības ekspertu konferences "LatSTE" dibinātāja, izcilā Ogres ģimnāzijas pedagoga, Ogres Interneta centra un Ogres rajona Pašvaldību vienotās informācijas centra vadītāja Tāļa Bērča piemiņai. Tālis Bērcis ar savu darbu un personīgo piemēru ir mudinājis simtiem citu IT skolotāju aktīvi iesaistīties šīs jomas attīstībā gan savā skolā un novadā, gan arī valsts mērogā.  Kopš piemiņas balvas dibināšanas 2008. gadā labākā informātikas skolotāja balvai ir pieteikti vairāki desmiti vispārizglītojošo un vidējo profesionālo skolu informātikas skolotāju no visas Latvijas.

Balvu saņēmuši: 2008.gadā Druvas vidusskolas informātikas skolotājs Normunds Svētiņš, 2009.gadā Lielvārdes pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos Māris Roga, 2010.gadā  Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja Dace Tomsone, 2011.gadā Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas un programmēšanas pamatu skolotājs Aldis Lazda, 2012.gadā Smiltenes ģimnāzijas informātikas skolotājs Andrejs Miķis  2013.gadā Daugavpils Krievu vidusskolas liceja  direktora vietnieks informātikas jautājumos Oļegs Bojaruns.

Kategorijas „Labākais E-skolotājs”  uzvarētājs 2014.gadā un balvu saņēma Auces vidusskolas direktores vietnieks IT jautājumos un informātikas skolotājs Frids  Sarcevičs, kurš  vidusskolā strādā jau 35 gadus, sācis kā fizikas skolotājs, bet informātiku māca kopš 1985.gada. F. Sarcevičs  par IT izmantošanu dažādos mācību priekšmetos skolotājs veidojis arī multimediju materiālu kolekcijas CD formātā un tīmeklī. Kā palīgu pedagogu semināru vadīšanā F. Sarcevičs apmācījis savu bijušo skolēnu Gati Šeršņevu (cilvēku ar īpašām vajadzībām), un, kad tas «saslima» ar Web 2.0 tehnoloģijām un ar savām idejām aplipināja arī savu skolotāju, abi kopīgi izveidoja kursu Interneta iespējas izglītībā, kam līdzīgu Latvijā, šķiet, nav. Atšķirībā no centralizētiem IT kursiem skolotājiem, kas koncentrējas uz Microsoft Office, Windows un interaktīvo tāfeļu lietošanu, F. Sarcevičs kolēģiem piedāvā ieskatu interneta iespējās un rīkos, kas palīdz dažādot un padarīt radošāku mācīšanu, taupīt laiku stundās u. tml.

2016.gada balvu saņēmusi Talsu 2. vidusskolas informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Liene Katlapa. Viņai vairāk nekā 15 gadu pieredze informātikas skolotājas amatā, viņa ir strādājusi ar skolotājiem Talsu novadā un ārpus tā, daloties pieredzē gan klases audzināšanas jomā, gan tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā. Savā darba vietā L. Katlapa ir iniciatore dažādām aktivitātēm, kas saistītas ar tehnoloģiju ieviešanu, sniedz kolēģiem metodisko atbalstu darbā ar informācijas tehnoloģijām, ievieš skolā «Office 365» sistēmu, apmāca vadību un skolotājus strādāt tajā, regulāri informē par jaunumiem sistēmā un koordinē tās darbību. L. Katlapa izstrādājusi un uztur skolas interneta mājaslapu un veido skolas tēlu sociālajos tīklos. Viņa ir arī Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada informātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja un mentore.

L. Katlapa uzskata, ka saņemtā balva ir atzinība par pēdējos gados paveikto. Pateicība pienākoties agrākajai skolas direktorei Elgai Vērdiņai, kura allaž bijusi atvērta L. Katlapas idejām, tagadējam direktoram Oļegam Solovjovam, kura vadībā iesāktais tiek turpināts un papildināts, skolas kolektīvam, ar ko kopā izdodas sasniegt vairāk, bet vislielākais paldies esot jāsaka ģimenei, jo nav noslēpums, ka, darot vairāk, nekā tiešie pienākumi prasa, kam citam atliek mazāk laika.