26 novembris 2016
Publicēts ziņojums par skolotāja profesiju Eiropā
Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā „Skolotāja profesija Eiropā: prakse, paštēls un politika” analizēta Eiropas valstu izglītības politika, kas ietekmē un regulē skolotāja profesiju.
Ziņojumā aplūkota jauno skolotāju darba gaitu uzsākšana pēc izglītības un kvalifikācijas ieguves, pedagogu profesionālā pilnveide, starpvalstu mobilitāte, skolotāju demogrāfiskais raksturojums un darba apstākļi, kā arī profesijas prestiža jautājumi. Informāciju par Latviju pētījumam nodrošināja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2011. - 2015. gadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts izglītības pētījumiem”.
Profesijas demogrāfiskais raksturojums un darba nosacījumi
Skolotāja profesijā strādā galvenokārt sievietes, un kopumā Eiropā mazāk nekā viena trešdaļa skolotāju ir vīrieši. Vislielākā dzimumu disproporcija skolotāja profesijā Eiropas valstīs ir Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur mazāk nekā 20% skolotāju ir vīrieši. Šī disproporcija rada bažas, jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tā tikai palielināsies, ņemot vērā, cik maz vīriešu izvēlas kļūt par skolotājiem. No Eiropas valstīm tikai Nīderlandē skolotāju sieviešu un vīriešu proporcija ir aptuveni līdzīga, bet arī šajā valstī skolotāju - vīriešu skaitam ir tendence mazināties. Kopumā visās valstīs disproporcija tikai pieaugs.
Līdztekus dzimumu disproporcijai, ir jārisina arī novecošanās jautājums skolotāja profesijā. Piemēram, Luksemburgā, Maltā, Rumānijā un Lielbritānijā vairāk nekā 50% skolotāju ir vecumā zem 40 gadu sliekšņa – tās ir valstis ar jaunākajiem skolotājiem Eiropā. Turpretim Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā un Latvijā jaunāki par 40 gadiem ir mazāk nekā 25% skolotāju. Itālija ir valsts ar „visvecākajiem” skolotājiem Eiropā, kur atbilstošā proporcija ir mazāka par 10%.
Kopumā ES tuvākajos 15 gados pensionēsies apmēram 40% skolotāju, tas nozīmē, ka izglītības sistēmām var trūkt skolotāju un tām nāksies veicināt skolotāja profesijas prestižu, lai piesaistītu šai profesijai jaunus kandidātus.
Ziņojumā salīdzinātas Eiropas valstu skolotāju minimālās algas likmes un konstatēts, ka zemākās oficiāli noteiktās minimālās algas likmes pedagogiem ir Lietuvā, Latvijā un Rumānijā. Valstis ar augstāko oficiāli noteikto minimālās algas likmi skolotājiem ir Melnkalne, Spānija, Turcija un vairums no federālās Vācijas zemēm.
Pedagogu izglītība un darba gaitu sākums
Latvijā un 14 citās Eiropas valstīs minimālās prasības skolotāju izglītībai ir bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija, bet 17 valstīs topošajiem skolotājiem ir jāiegūst vismaz maģistra grāds. Kā secināts ziņojumā, pirmie darba gadi profesijā ir izšķirošs posms. Apmēram trešdaļa no ziņojumā aplūkotajām valstīm nodrošina skolotājiem stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posmu, kas parasti ilgst vienu gadu un kurā jaunie skolotāji pilda visus vai gandrīz visus skolotāja pienākumus, saņemot arī paredzēto atalgojumu. Dažās valstīs šo posmu aizstāj pieredzējuša kolēģa sistemātiska palīdzība jaunam skolotājam. Stažēšanās jeb darbā ievadīšanas posms jaunajiem skolotājiem Latvijas skolās nepastāv.
Pedagogu profesionālā pilnveide
Skolotāju profesionālā pilnveide ir skolotāju profesionāls pienākums 29 Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā. Formālās un tradicionālās profesionālās pilnveides formas – kursi, tematiskās darbnīcas un konferences - dominē gandrīz visās izglītības sistēmās, tomēr parādās arī jaunas pilnveides metodes. Valstīm paveras iespēja mācīties vienai no otras, ieviešot tādas profesionālās pilnveidošanās formas kā skolotāju sadarbības tīkli, vai koleģiālā mācīšanās.
Skolotāju starpvalstu mobilitāte
Eiropas Savienībā (ES) 27,4% skolotāju ir piedalījušies vismaz nedēļu ilgā ārzemju pieredzes apmaiņas braucienā. Visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Ziemeļu un Baltijas valstīs. Visaugstākā šādu skolotāju proporcija ir Islandē, kur apmēram divas trešdaļas skolotāju ir bijuši profesionālos apmaiņas braucienos. Norvēģijā tādi ir apmēram puse no skolotājiem, bet Latvijā - apmēram 40% skolotāju. Viszemākā proporcija ar ārzemju pieredzi guvušiem skolotājiem ir Beļģijas flāmu kopienā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā.
Skolotāja profesijas prestižs
Starptautiskajā mācīšanas un apguves pētījumā TALIS 2013 90,2% skolotāju ir pauduši apmierinātību ar savu darbu un 90,1% ir apmierināti ar skolas vidi. Vienlaikus tikai 18,4% skolotāju uzskata, ka sabiedrībā skolotāja profesija tiek atbilstoši novērtēta. Valstis ar viszemāko skolotāju proporciju, kuri uzskata, ka viņu profesija sabiedrībā tiek pozitīvi novērtēta, ir Spānija (8,5%), Francija (4,9%), Horvātija (9,6%), Slovākija (4%) un Zviedrija (5%). Tādu uzskatu ir pauduši arī 22,8% Latvijas skolotāju.
Vienpadsmit Eiropas valstis turpina īstenot kampaņas ar mērķi paaugstināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Francijā, Lielbritānijā (Anglijā) un Norvēģijā kampaņu mērķis ir piesaistīt jauniešus pedagoģijas studijām, bet Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā kampaņas ir mērķētas plašākai sabiedrībai. „Iespējamā misija” Latvijā un „Es izvēlos mācīt” Lietuvā cenšas piesaistīt skolotāja profesijai gan augstskolu absolventus, gan cilvēkus, kas apsver iespējas mainīt savu līdzšinējo karjeru. Dānija un Zviedrija kampaņas izmanto, lai mazinātu dzimumu disproporciju starp skolotājiem un piesaistītu profesijai vīriešus.
Pilns ziņojuma teksts pieejams VIAA mājas lapas sadaļā Eurydice publikācijas, kā arī Eurydice tīkla centrālajā mājas lapā.
