28 aprīlis 2022

Ziemeļvalstu-Baltijas valstu fizikas olimpiāde norisinājās klātienē - Tallinas Tehnoloģiju universitātē (22. līdz 24. aprīlis). Olimpiādē piedalījās skolēni no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Rumānijas, Saūda Arābijas, Vjetnamas, Serbijas un 13 skolēni no Latvijas. Ziemeļvalstu-Baltijas valstu fizikas olimpiādes pirmsākumi meklējami 2003. gadā. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Lorenss Martinsons un Roberts Darkevics, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Lukass Roberts Kellijs ieguva sudraba godalgas. Savukārt bronzas godalgas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki -  Stanislavs Dubrovskis, Kims Georgs Pavlovs un Olivers Vasiļevskis kā arī Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī” skolniece Olita Anastasija Zadorožnaja un  RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Ralfs Šuba.

Arī  Slovēnijā, kur norisinājās Eiropas fizikas olimpiāde (EuPhO) RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Lukass Roberts Kellijs izcīnīja bronzas godalgu, savukārt Rīgas valsts 1. ģimnāzijas skolēni Lorenss Martinsons un Stanislavs Dubrovskis saņēma atzinības. Latvijas komandu pārstāvēja arī Olita Zadorožnaja no Starptautiskās skolas Ekziperī un Roberts Darkevics no Rīgas valsts 1. ģimnāzijas.

26 aprīlis 2022

30 septembris 2021

2020/2021. mācību gadā obligātos eksāmenus kārtoja: latviešu valodā - 14229, matemātikā - 14376, angļu valodā - 12513 izglītojamo, krievu - 1766, vācu - 30,  franču - 3. Obligātajos eksāmenos: Latviešu valodā vidējais vērtējums veidoja 51,3% (pērn 52,9%), matemātikā - 36,3% (35,4%), angļu valodā - 66,8% (70,0%), krievu valodā  -76,8% (73,3%), vācu valodā - 73,8% (74,5%), franču valodā - 76,1% (75,2%). Izvēles eksāmenos kārtotāju skaits ir neliels: bioloģijā vidējais vērtējums ir 50,2% (pērn 53,3%), fizikā - 48,8% (41,9%), ķīmijā - 55,3% (60,0%). Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuras iepriekšējos gados nebija, eksāmeni notika bez starpbrīža. Joprojām nav izmaiņu izvēles eksāmenu kārtotāju skaitā. Latvijas un pasaules vēsturi kārtoja - 1481 skolēns, bioloģiju – 1201, fiziku – 780, bet ķīmiju – 619. Tomēr būtiskākais ir izvēles eksāmenu kārtotāju skaits atsevišķās skolās.  Piemēram, Talsu novadā eksāmenu matemātikā kārtojuši - 186 skolēni , bet vēsturē - 3, fizikā -10, ķīmijā -3.  Pazīstamā Pierīgas skolā visus eksāmenu matemātikā kārtoja 41 skolēns,  bet ķīmiju - 2. Kādā Rīgas centra skolā eksāmenu matemātikā kārtoja 78, bet fiziku - 2, ķīmiju - 5. Savukārt, citā prestižā Rīgas skolā obligātos eksāmenu kārto 49 skolēni, bet fiziku -1, ķīmiju - 2 skolēni.

Iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu līmenis eksaktajos mācību priekšmetos joprojām ir zems, salīdzinājumā ar humanitārajiem mācību priekšmetiem. Lai runātu par pašreizējo situāciju skolās, izglītības projekts STEaMup.lv 6. oktobrī notika tiešsaistes ekspertu diskusija.

26 septembris 2021

Par godu Jāņa Lūša pasaules rekordam 1968. gadā  pastmarku bija izdevusi Mali Republika.

17 septembris 2021

Valsts uzdevums ir regulēt izglītības jomu, veidot tās politiku. Piemēram, Zviedrījā tiek limitēts uzņemamo studentu skaitu juristu un mediķu programmās, pirmkārt, lai nezaudētu kvalitāti, bet galvenais - tās ir reglamentētās profesijas ar specifiskām prasībām.  Diemžēl Latvijā ar izglītības politiku  netiek galā. Bija periods, kad juristu programmas (ar dažādiem nosaukumiem) bija 7 augstkolās. Tiesību zinību studijas vairs nenotiek Sociālo teholoģiju augstskolā (dibināta 1991. gadā, likvidēta 2016. gadā) un  Rimpak Livonija  - darbojās no 1991.gada līdz 2004. gadam), jo abas augstskolas likvidētas.

Jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts nosacījumu par vienotu kvalifikācijas eksāmenu juristiem. Beidzot 2021. gadā eksāmens notika. Rezultāti ļoti vāji -  no 130 eksāmena kārtotājiem sākotnēji jurista kvalifikāciju piešķīra vien trešdaļai, tātad 43 absolventiem. Tika iesniegtas 22 apelācijas un tās izskatot kvalifikācija piešķirta vēl pieciem. Visi pie kvalifikācijas tikušie ir no Latvijas Universitātes (kārtoja 95), eksāmenu kārtoja arī Rīgas Stradiņa universitātes (23), Daugavpils Universitātes (7) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (5) attiecīgo programmu apguvušie juristi. Profesionālā maģistra programma tiesību zinātnē ir arī privātajās augstskolās - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Biznesa augstskolā “Turība”,  tomēr šo augstskolu absolventi pirmajā eksāmenā esot nolēmuši nepiedalīties. Latvijas augstskolās un koledžās ir arī pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas tiesību zinātnē, kur iegūst jurista palīga kvalifikāciju, ir arī bakalaura programmas, kur iegūst akadēmiskas zināšanas tiesību jomā, bet ne jurista kvalifikāciju. Programmu daudz, bet kvalificētu abolventu maz.