07 septembris 2021

2021. gada 6.septembrī Nacionālajā teātri bija pulcējušie bijušie un esošie mācībspēki, sporta organizāciju pārstāvji, jubilārus attālināti sveica citas Latvijas augstskolas, Latvijas Zinātņu akadēmija, klātienē LOK, LIF, rektoru padome

1921.gada 6.septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Darbība  sākās Rīgā, Nikolaja (toreiz Valdemāra) ielā 1 un praktisko nodarbību organizēšanai izmantoja skolu sporta zāles un stadionus. Institūta  pamatmērķis bija fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošana, fiziskās attīstības un audzināšanas pārraudzība valstī. Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus.

1926.gada 2.oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI), studiju ilgums 3 gadi. LTU FAI savā darbības laikā (1929.-1940.g.) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 – par studiju kursa noklausīšanos.

1946.gada 1.janvārī  darbu uzsāka Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI). 1959.gadā uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības ielā 333. 1982.gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpusu, bet 1986.gadā – vieglatlētikas halle.  LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992.gadam sagatavoja 5684 sporta speciālistus ar augstāko izglītību.

1991.gada 5.novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija augstskolai notieca jaunu nosaukumu - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).LSPA studējošo skaits, salīdzinājumā ar agrāko gadu rādītājiem, ir pieaudzis vairākkārt un uzsākot 2019./2020.akadēmisko gadu 6 akreditētajās studiju programmās kopā studēja 1365 studenti un laika periodā no 1992.gada līdz 2020.gada 1.septembrim absolventu skaits ir sasniedza 5714. Kvantitatīvi un kvalitatīvi pieaudzis ir arī akadēmiskā personāla skaits: 1946./1947.mācību gadā strādāja 38 pasniedzēji, t.sk. 1 profesors, 16 docenti, 7 vecākie pasniedzēji, 14 pasniedzēji un asistenti. 2020./2021.akadēmiskajā gadā augstskolā izglītojošo darbu nodrošināja 54 docētāji, t.sk. 17 profesori, 12 asociētie profesori, 13 docenti, 5 lektori, 3 asistenti, 4 vadošie pētnieki un pētnieki, no kuriem 38 ir zinātniskais grāds.

LSPA studējuši 127 olimpisko spēļu dalībnieki, no kuriem 27 izcīnījuši dažāda kaluma medāļas. Augstākās olimpiskās virsotnes sporta sasnieguši - škēpmetējs Jānis Lūsis, basketboliste Uļjana Semjonva, airētājs Ivans Klementjevs, vingrotājs Igors Vihrovs, šavējs Afansijs Kuzmins, voelbolists Ivans Bugajenkovs.

Laika periodā no 1921. līdz 2020.gada 1.septembrim (ieskaitot) augstskolu absolvējuši 11 184 sporta speciālisti.

Ilgvars Forands - LVFKI 1961. gada absolvents

31 augusts 2021

Augustā Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē piedalījās skolēni no 30 pasaules valstīm vecumā līdz 15 gadiem. Bronzas medaļas Eiropas jauniešu programmēšanas olimpiādē izcīnīja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 8. klases skolnieks Mareks Brucis un RTU inženierzinātņu vidusskolas 10. klases skolnieks Adriāns Piliksers. Latvijas delegācijas sastāvā šogad tika iekļauti arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 7. un 8. klases skolēni Jelizaveta Deņisova, Matīss Hauks un Kristaps Lopatko, Rīgas Andreja Pumpura 11. pamatskolas 6. klases skolnieks Ilgvars Ročāns, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8. klases skolnieks Mareks Kantsons un Rīgas Žila Verna Franču skolas 6. klases skolnieks Ernests Eņģelis.

Latvijas delegācijas komandas vadītāji bija Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs un programmēšanas skolotājs Raivis Ieviņš, kā arī LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis.

10 augusts 2021

Aizvadītie 30 gadi

Latvijas Izglītības fonds (LIF) dibināts 1990.gadā, tā dibināšanas iniciatori bija  Romans Vitkovskis un akadēmiķis, LU rektoru Juris Zaķis. Dibinātāji: Latvijas Universitāte, Organiskās sintēzes institūts, izdevniecība “Zinātne”, laikraksts “Izglītība”, laikraksts “Kultūras avīze” un citas juridiskas un fiziskas personas. No 2005.gada LIF darbojas atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam. LIF darbība virzīta uz to, lai sekmētu Latvijas sabiedrības izglītības līmeņa kāpumu, novatorismu, izglītotu Latvijas iedzīvotājus viņu dzīves uzlabošanai svarīgās jomās, atbalstītu studējošo un jauno zinātnieku radošās spējas, organizētu apmācības kursus, seminārus, konferences un veikt pētījumus, izdotu mācību literatūru, organizēt izstādes, metodiska rakstura pasākumus.

Aizvadīto gadu būtiskākie LIF darbības rādītāji.

Tika izveidots veicināšanas stipendiju fonds un no 1993.gada līdz 2021.gadam stipendijas piešķirtas 3780 studējošiem. Prēmijas par zinātniski pētnieciskiem darbiem un projektiem piešķirtas 1285 studentiem un jaunajiem zinātniekiem.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un AS „Latvijas Gāze” nodibināja Gada balvu ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un siltumtehnikas nozarēs un Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un VAS „Latvijas Dzelzceļš” nodibināja balva ievērojamam zinātniekam vai dzelzceļa praktiķim par izcilu darbu veikumu vai mūža darba devumu Latvijas dzelzceļa transportā.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un SIA “Exigen Services Latvia” izveidoja  profesora Eižena Āriņa balva informātikā, kuru katru gadu piešķīra kādam IT skolotājam.

Lai veicinātu sporta zinātni, sadarbībā ar Latvijas Sporta zinātnes asociāciju un LSPA nodibināja  balvu par ieguldījumu sporta zinātnes attīstībā.

Sadarbībā ar „Latvijas Avīze” -  tika organizēti konkursi „Jaunais skolotājs” un piešķirtas balvas un stipendijas. Par konkura laurētiem laikrakstā ievietoja plašus aprakstus par jauno skolotāju darbu, pieredzi   un ārpusdarba aktivitātēm.

Sadarbībā ar „DPA” vairākus gadus tika organizēts konkurss un 55 studentiem izmaksātas IT studiju sākuma (katram 1500 lati) stipendijas.

Sadarbībā ar SIA “Lattelekom” savulaik nodibināja balvas Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs

Lai ieviestu novatoriskas mācību metodes un istrādātu metodiskos materiālus, laika gaitā 821 pedagogiem piešķirtas dažāda lieluma radošās stipendijas.

Kopā ar attiecīgām ministrijām, valsts un sabiedriskām organizācijām organizētas konferences: „Ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā - realitāte un iespējas” (2011.), „Izglītības kvalitāte - kritēriji, vide” (2012.), „Ekonomika un izglītība” (2013.), „Profesionālās izglītības attīstības tendences un iespējas”(2014.), „Karjeras iespējas profesionālajā izglītībā (2015.), „Kompetences izglītība – iespējas un risinājumi” (2016.), „Profesionālā izglītība Latvijā” (2019.), kopā aar LMT  konference „Quo vadis Latvijas izglītība” (2020.).

SIA "EM metodoloģijas" vadībā sadarbībā ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotājiem un skolēniem (2008.-2009.) izstrādāts un ieviests visiem brīvu pieejams metodisks mācību palīglīdzeklis “Izpratnes lapa” (www.goerudio.com), kas saņēmis Latvijas ”Inovāciju balva izglītībā 2011”. Izpratnes veidošanu izmantojot palīglīdzekļa metodi LIF vadībā apguva septiņu valstu pedagogi ES 2 gadu projektos „Goerudio project” un „GoScience project”(2014.-2015. un 2018. -2019.).

LIF veicinājis autorus pievērsties mācību grāmatu izstrādei studējošiem, un izdevis vairākas grāmatas, t.sk.: „Finanšu pārvaldība”, „Biznesa vadības tehnoloģijas”, „Projekta menedžments”, “Darba vides risku novērtēšanas metodes”, “Personāla vadība”, „No atoma līdz ķīmiskam savienojumam”, „Menedžmenta autoritātes”, „Palīgs personāla speciālistam”, „Menedžmenta mazā enciklopēdija” u. c. Veikts plašs pētījums par Latvijas sporta attīstību laikā no pirmsākumiem līdz mūsdienām un izdota grāmata „Latvijas sporta apskats”.

Kopā ar Latvijas Olimpisko akadēmiju ir izstrādāta un sistemātiski tiek papildināta virtuālā enciklopēdija - „Latvijassports.lv” - par izcilākajiem Latvijas sportistiem, treneriem, sporta tiesnešiem, aktīvistiem, Latvijas sortistu panākumiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.

LIF valdes locekļi un aktīvs pastāvīgi reaģē uz izglītības, politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Latvijā, publicē par tiem rakstus masu medijos, publiski izsaka savu viedokli. Informatīvie materiāli, praktiski padomi, ieteikumi un problēmu raksti sistemātiski tiek publicēti vietnē - „Izglītībasfonds.lv”.

04 augusts 2021

Starptautiskā ekonomikas olimpiāde  tiešsaistes formā norisinājās no 26. jūlija līdz 1. augustam. Piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieki no 44 pasaules valstīm. Latvijas delegāciju olimpiādē pārstāvēja un sudraba medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, RTU inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Valts Vītums-Jaunzems, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolnieks Ralfs Vārslavs un Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolnieks Emīls Šmits. Komandu kopvērtējumā Latvija šogad ierindojās ceturtajā vietā. Savukārt individuālu apbalvojumu kategorijā “Finanšu pratība” ieguva Emīls Šmits. Sacensības notika jau ceturto reizi un to organizēšanu šogad uzņēmās Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte

Savukārt Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē visi Latvijas delegācijas pārstāvji izcīnīja godalgas - divas sudraba un divas bronzas medaļas. Olimpiāde norisinājās attālinātā formā un laikā no 25. jūlija līdz 2. augustam to organizēja Japāna. Savā starpā šogad sacentās 312 talantīgi skolēni no 79 pasaules valstīm. Sudraba medaļas olimpiādē ieguva RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12.  klases skolnieks Džonatans Miks Melgalvis un Rīgas 10. vidusskolas skolnieks Daniils Kargins. Bronzas medaļas piešķirtas Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniekam Vladislavam Tiščenko un RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolniekam Edvardam Jānim Treijam.

24 jūlijs 2021

Ieskats par Latvijā izaugušo sportistu starts vasaras olimpiskajā spēlēs.

(Rakstā nav minēti tie sportisti kuri pēc kara uz kādu  laiku ieradās, vai tika atsūtīti, guva panākumus olimpiādēs, bet  pēc olimnpiādes devās meklēt patvērumu citur. Rakstā uzrādīti  tikai līdz 10 labāko vietu ieguvēji).

Latvijas sportistu olimpiskā debija notika 1924. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs.  Latvijas sportu pārstāvēja 11 vieglatlēti, pieci riteņbraucēji, četri svarcēlāji, viens bokseris, seši cīkstoņi, kā arī futbola komanda, kas gan jau maijā pirmsolimpiskajā turnīrā zaudēja Francijai ar 0:7 un izstājās no turpmākās cīņas. Olimpiādē augstāko panākumu – 5. vietu – guva svarcēlājs Kārlis Leilands, viņš smagajā svarā piecos paņēmienos pacēla 497,5 kg.

Amsterdamā 1928. gadā IX olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Latvijas 14 sportisti. Smagsvars Kārlis Leilands, paceļot trīscīņā 355 kg (110+105+140), ieņēma 4. vietu. Bronzas medaļai pietrūka 2,5 kg.

Losandželosā 1932. gada X olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu izcīnija Jānis Daliņš 50 km soļošanā. Tas bija pirmais lielākais Latvijas sportistu sasniegums olimpiskajās spēlēs. 1934. gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu.

1936. gadā olimpisko spēļu sarīkošanu uzticēja Berlīnei. No Latvijas piedalījās septiņi vieglatlēti, četri riteņbraucēji, trīs cīkstoņi, divi šāvēji, kā arī vīriešu basketbola komanda. Edvīns Bietags pēc trijām plecu uzvarām pēc punktiem pārspēja arī trešās vietas ieguvēju igauni A. Neo. Finālā Bietaga cīņa ar zviedru  A. Kadjēru bija līdzīga un tiesneši uzvaru piešķīra pretiniekam - Bietagam sudraba medaļa. Otro olimpisko godalgu Latvijai ieguva Adalberts Bubenko 50 km soļošanā.

Olimpiskajām spēlēm Helsinkos bija jānotiek jau 1940. gadā, bet tās izjauca karš. 1952. gadā PSRS pirmās olimpiskās delegācijas sastāvā uz Helsinkiem devās seši Latvijā izaugušie sportisti. Basketbola komanda izcīnīja 2. vietu, zaudējot tikai amerikāņiem, bet Maogonis Valdmanis palika bez medaļas, jo treneri izšķirīgajā mačā nelaida laukumā visjaunāko spēlētāju. Edmunds Pīlāgs 400 m kā  arī 4x400 metru stafetes komanda finālā neiekļuva. Soļotāju Pēteri Zeltiņu diskvalificēja 10 km distancē. Paukotājs Sergejs Habarovs, riteņbraucēji Alberts Džarcāns un Harijs Japiņš palika olimpiskās komandas rezervistos.

XVI olimpiskās spēles 1956. gadā notika tālajā Melburnā (Austrālija). Par latviešu pirmo olimpisko čempioni kļuva Inese Jaunzeme aizmetot šķēpu 53,86 m. Inese Jaunzeme bija pieckārtēja Latvijas PSR rekordiste, četras reizes Latvijas PSR čempione (1952., 1956., 1958., 1960.). Kā ārste 1970. gadā Inese Junzeme saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē. Izstrādāja un aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju. Bijusi Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Sporta kino federācijas prezidente. Svarcelšanā sudraba medaļu vidējā svarā izcīnīja Vasilijs Stepanovs, paceļot trīscīņā 427,5 kg.

XVII olimpiskās spēles notika mūžīgajā pilsētā Romā 1960. gadā, tajās  latviešiem piecas medaļas. Špagists Bruno Habārovs pārveda divas bronzas medaļas - par 3. vietu individuālajā un komandu sacensībā. B. Habārovs 1959. gadā izcīnīja uzvaru pasaules čempionātā paukošanā ar špagu. Ar kārtējām sudraba medaļām mājup atgriezās basketbolisti Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš un Cezars Ozers.

XVIII olimpiskajās spēlēs Tokijā panākumus guva Latvijā izaugušie sportisti. Volejbolā par olimpisko čempionu kļuva Ivans Bugajenkovs, kurš volejbolista karjeru sāka studējot LVFKI trenera Mihaila Amaļina vadībā. Astra Biltauere saņēma sudraba medaļu. Sudraba medaļas izcīnīja basketbolisti Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Juris Kalniņš. Trekā sudrabs Imantam Bodniekam. Jānis Lūsis ar 80,57 ieguva 3. vietu, lai gan togad bija pasaules šķēpmetēju līderis. Renāte Lāce 4x100 m stafetē ierindojās 4. vietā. 400 m barjerskrējienā Edvīns Zāģeris 7. vietā. Paukotājs Bruno Habarovs komandu sacensībā ierindojās 7./8. vieta. Trekistu komandā Dzintaram Lācim 5./8. vieta.

XIX olimpiskās spēles 1968. gadā notika Mehiko. Uzvaru svinēja un zelta medaļu saņēma Latvijas izcilākais šķēpa metējs Jānis Lūsis, ar pēdējo metienu sasniedzot 90,10 metrus. Jāna Lūša sportiskā izaugsme sākās 1957. gadā ar studijām LVFKI, izcilā teorētiķa un praktiķa, pedagoga Valentīna Mazzālīša vadībā.  Jānis Lūsis divas reizes labojis pasaules rekordu (1968 - 91,98 un 1972 - 93,80 m), četras reizes izcīnījis Eiropas čempiona zelta medaļu (1962., 1966., 1969., 1971.), divpadsmit reizes bijis PSRS čempions. Volejbolā Ivans Bugajenkovs izcīnīja jau otro zelta medaļu, zelts arī Tatjanai Veinbergai, kura  no 1967. līdz 1969. gadam spēlējusi PSRS izlasē. Dzintars Lācis ar partneriem ieguva 4. vietu 4 km komandu iedzīšanas braucienā. Imants Bodnieks tandēmā – 5./8. vietā. Akadēmiskajā airēšanā Vitolds Barkāns, Elmārs Rubīns un Guntis Niedra ierindojās 7./11. vietā.

Uz XX olimpiskājām spēlēm Minhenē (Vācija) 1972. gadā Jānis Lūsis devās kā pasaules rekorda īpašnieks - 93,80 m, bet Minhenē par diviem centimetriem veiksmīgāks izrādījās vācu sportists Klauss Volfermans, kas kļuva par čempionu ar 90,48 m. Pēc olimpiādes Jānis Lūsis vairākās sacensībās pārspēja Volfermani - Ļeņingradā 1973. gadā Jānim 91,32 m, Klausam 84,86 m. 4x100 m stafetes komandā Imanta Liepiņa audzēknis Juris Silovs ieguva sudraba godalgu. J. Silovs divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu, 11 reizes uzstādījis Latvijas rekordu - rezultāts 100 m distancē rekorda statusā noturējās 24 gadus. PSRS rokasbumbas komandas sastāvā 5. vietu izcīnīja vārtsargs Jānis Vilsons.

XXI olimpiskajās spēlēs Monreālā (Kanāda) 1976. gadā par olimpisko čempioni basketbolā kļuva Uljana Semjonova. Basketbola pamatus Uljanai Semjonovai mācīja daudzu jauniešu treneris Augusts Raubens. No 1968. gada U. Semjonova spēlēja TTT komandā. Komanda izcīnījusi 20 reizes  PSRS čempionāta zelta medaļas, 18 reizes izcīnījusi Eiropas kausu - šis sasniegums ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Komandas treneris no 1962. gada līdz 1987. gadam bija Raimonds Karnītis. Sudraba medaļa volejbola Pāvelam Seļivanovam, sudraba medaļa arī Aivaram Lazdeniekam airēšanā. Bronzas godalgas trenera Imanta Liepiņa audzēkņiem Intai Kļimovičai 4x400 m un Jurim Silovam - 4x100 m stafetē. Jānis Lūsis savā ceturtajā olimpiādē ierindojās 8. vietā.  Ātršaušanā ar mazkalibra pistoli 4. vietu izcīnīja Afanasijs Kuzmins.   Peldēšanā 9. vietu 200 m brasā ieguva Aigars Kudis.

XXII olimpiskās spēles notika Maskavā. Protestējot pret PSRS invāziju Afganistānā, daudzas valstis boikotēja spēļu sarīkošanu Maskavā.  Rēzeknes mākslinieks Vladimirs Arsentjevs uzvarēja konkursā par Maskavas olimpisko emblēmu. Šķēpmetēju zelta tradīcijas turpināja ventspilnieks, trenera Māra Grīvas audzēknis Dainis Kūla, aizmetot šķēpu 91,20 m. Par divkārtēju olimpisko čempioni kļuva Uljana Semjonova. Olimpisko zelta medaļu volejbolā izcīnīja Pāvels Seļivanovs. Par čempionu Tallinas līci kļuva burātājs Aleksandrs Muzičenko "Zvaigznes" klases jahtā. Jelgavnieks Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas - divas sudraba un vienu bronzas. Otrajā vietā ierindojās akadēmiskās airēšanas četrinieks ar stūrmani - Žoržs Tikmers, Dzintars Krišjānis, Dimants Krišjānis, Arturs Garonskis un stūrmanis Juris Bērziņš. Bronzas medaļu džudo cīņā ieguva Aleksandrs Jackevičs. Afanasijs Kuzmins šaušanā ieguva 6. vietu. Smailīšu četrinieks, kurā airēja jelgavnieks  Aleksandrs Avdejevs, palika 7. vietā.

XXIII olimpiskās spēles 1984. gadā no 28. jūlija līdz 12. augustam notika ASV pilsētā Losandželosā. PSRS boikotēja Losandželosas olimpiādi.

XXIV olimpiskajās spēlēs 1988. gadā notika Seulā (Dienvidkoreja). Šaušanā zelta medaļu izcīnīja Afanasijs Kuzmins. 1000 m distancē kanoe airēšanā zelts Ivanam Klementjevam. Vingrošanā Natālija Laščonova izcīnīja zelta medaļu komandā un 5. vietu daudzcīņā. Volejbolā, kur  PSRS komandu vadīja rīdzinieks Genadijs Paršins, sudraba medaļa rīdziniekam Raimondam Vildem. Airēšanā  bezstūrmaņa divniekā Sarmītei Stonei – 5. vietā. Basketbolā zelts Igoram Migliniekam, kurš no 1985. līdz 1989. gadam spēlēja Maskavas CSKA.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sportisti piedalījās XXV olimpiskās spēlēs, kas  notika 1992. gadā Barselonā (Spānija). Latviju pārstāvēja 34 sportisti 13 sporta veidos. Ātršaušanā ar pistoli Afanasijs Kuzmins izcīnīja sudraba medaļu. Ivans Klementjevs ieguva 2.vietu 1000 m distancē kanoe airēšanā.  Ritenbraukšanā Dainis Ozols, piepalīdzot Arvim Pizikam, kurš palika 8. vietā, izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā. Boksā Igors Šapovalovskis ierindojās 5.-8. vietā. Atsevišķi Latvijas sportisti bija  nolēmuši startēt NVS komandās: basketbolā volejbolā, airēšanā, pieccīņā, tenisā.

XXVI olimpiskās spēles notika 1996. gadā notika ASV pilsētā Atlantā. Latviju pārstāvēja 48 sportisti. Vienīgo medaļu - sudraba - Latvijai izcīnīja kanoe airētājs Ivans Klementjevs. Riteņbraukšanā trekā Ainars Ķiksis ieguva 8. vietu. Airēšanā Andris Reinhords un Uģis Lasmanis izcīnīja 9. vietu. Svarcelšanā Raimonds Bergmanis ieguva 9. vietu. Apaļajā stendā 9.vieta Borisam Timofejevam. Labākos rezultātus vieglatlētikā sasniedza soļotājs Aigars Fadejevs 20 km soļošanā, izcīnot 6. vietu, un trīssoļlēkšanā Jeļena Blaževica - 8. vietu.

XXVII olimpiskajās spēlēs Sidnejā 2000. gadā Latviju pārstāvēja 45 sportisti 13 sporta veidos. Lielisku panākumu guva vingrotājs Igors Vihrovs, izcīnot zelta medaļu vingrošanā brīvajās kustībās. Aigars Fadejevs izcīnīja sudrabu vieglatlētikas 50 km soļojumā. Vsevolodam Zeļonijam bronza džudo cīņā. Svarcelšanā Viktors Ščerbatihs izcīnīja 6. vietu. Kanoe airēšanā Jefimijs Kļementjevs ierindojās 7. vietā. Riteņbraukšanā treka sprintā Viesturs Bērziņš ieguva 10. vietu. Olimpiskajā sprintā Ivo Lakučs, V.Bērziņš, A. Ķiksis 8. vietā. Ātršaušanā Afanasijs Kuzmins, kuram tā bija 7. olimpiāde, ieguva 8. vietu. 50 km soļošanā Modris Liepiņš izcīnīja 9. vietu. Arī  Jeļena Prokopčuka 5000 m ieguva 9. vietu.  “Latviešu namu” Sidnejas centrā vadīja Melburnas olimpisko spēļu čempione Inese Jaunzeme.

XXVIII olimpiskās spēlēs notika Grieķijas pilsētā Atēnās. Latviju pārstāvēja 32 sportisti 11 sporta veidos. Latvijai spēles bija ļoti veiksmīgas - izcīnītas četras medaļas, visas sudraba kaluma. Tās izcīnīja Vadims Vasiļevskis šķēpmešanā, Jevgēņijs Saproņenko vingrošanas atbalsta lēcienā, Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā, Viktors Ščerbatihs svarcelšanā. Labi rezultāti arī citiem sportistiem. Deniss Čerkovskis pieccīņa izcīnīja 4. vietu.  Dagnim Vinogradovam kanoe 1000 m 6. vieta. Staņislavs Olijars  110 m/b ieguva 5. vietu, Ēriks Rags šķēpa mešanā 7. vietu, Jeļena Čelnova-Prokopčuka 10 km skrējienā 7. vietu, Aigars Fadejevs 20 km soļošnā 9. vietu.

2008. gada vasaras olimpiskās spēles notika Pekinā. Šajās olimpiskajās spēlēs tika uzstādīti 43 jauni pasaules un 132 olimpiskie rekordi. Vismaz vienu medaļu izcīnīja 86 valstis. Latvijas delegācijā bija iekļauti 50 sportisti, kas valsti pārstāvēja 11 sporta veidos. Olimpiāde izrādījās ļoti veiksmīga. Par olimpisko čempionu BMX kļuva valmierietis Māris Štrombergs, kurš uzvarēja sešos braucienos no septiņiem. Latvijas šķēpa metēju tradīcijas turpināja Ainārs Kovals izcīnīdams sudraba medaļu. Svarcelšanas smagsvaru sacensībās Viktors Ščerbatihs ieguva bronzas medaļu. Pludmales volejbolā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņs ierindojās 9. vietā. Kanoe Krists Straume un Kristaps Zaļupe 1000 m 8. vietā, 500 m 10. vietā. Šķēpa mešanā 9. vieta Vadimam Vasiļevskim, Pēc 72 gadu pārtraukuma olimpiskajā basketbola arēnā atkal plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs - olimpiādē startēja basketbolistes, iegūstot 9. vietu. Komandā spēlēja  Ieva Tāre, Zane Eglīte, Aija Brumermane, Elīna Babkina, Dita Krūmberga, Anda Eibele, Anete Jēkabsone-Žogota, Ieva Kubliņa, Liene Jansone, Zane Tamane, Gunta Baško, Aija Putniņa.

XXX olimpiskajās spēlēs - Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā startēja 46 Latvijas sportisti, kas pārstāvēja 12 sporta veidus. Olimpiādes spilgtākais sasniegums bija Māra Štromberga starts, parādot sportisko raksturu, Štrombergs prata izcīnīt savu otro zelta medaļu. Otrs lielākais latviešu panākums bija pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa uzvaras, izcīnot olimpiskās bronzas godalgas. Tāllēcēja Ineta Radeviča ieguva 4. vietu. Anastasija Grigorjeva brīvajā cīņā ieguva 9. vietu, bet Armands Zvirbulis 10. vietu. Vieglatlētikā Madara Palameika šķēpmešanā izcīnīja 8. vietu, Augstu vietu ieguva Laura Ikauniece, septiņcīņa ierindojoties 9. vietā 38 konkurentu vidū. Visām Londonas metro stacijām īpašajās kartēs bija piešķirti slavenu sportistu vārdi aizstājot ar tiem oriģinālajos staciju nosaukumus. Londonas metro kartē Jāņa Lūša vārdu ieguva Ruislipa, savukārt Uļjanas Semjonovas vārdu Centrālā Finčlija.

XXXI olimpiskās spēles notika 2016. gada augustā Riodežaneiro, Brazīlijā. Latvijas olimpiskajā sastāvā bija iekļauti 34 sportisti. Ceturtās vietas svarcēlājai Rebekai Kohai un septiņcīņniecei Laurai Ikauniecei-Admidiņai. Airēšanā Aleksejs Rumjancevs izcīnīja 5.vietu. 8. vietu ieguva cīkstone Anastasija Grigorjeva un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. Labāko desmitnieku noslēdza šķēpmetēja Madara Palameika.

Ilgvars Forands grāmatas “Latvijas sporta apskats”  - par Latvijas sportu no pirmsākumiem līdz 2020. gadam - autors