30 jūnijs 2021

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam, kuras apstiprināja valdība,  lielais mērķis ir noteikta kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ļaus veicināt ikviena cilvēka potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā, veidos spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Lai risinātu noteiktos izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību 2027. gadā, pamatnostādnēs noteikti četri izglītības attīstības mērķi:

Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls izcelts kā atsevišķs mērķis, jo pedagogu darba efektivitātei un mācīšanās praksei uz izglītojamo mācību sasniegumiem ir vislielākā ietekme. Tāpēc pārmaiņu centrā ir pedagogi un akadēmiskais personāls, kuri spēj un vēlas īstenot jaunās iniciatīvas. Kā aktuāls pamatnostādnēs izvirzīts arī jautājums par konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšanu.

Turpmākie izglītībā sasniedzamie mērķi noteikti, respektējot globālās attīstības tendences, piemēram, digitālo transformāciju, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Tāpat ņemti vērā Latvijai īpaši aktuāli risināmie jautājumi – nepietiekamā pedagoga profesijas konkurētspēja, vājā pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, nevienlīdzīgās izglītības iespējas starp pilsētu un lauku skolām, zema motivācija līdzdalībai pieaugušo izglītībā un citi aspekti.

29 jūnijs 2021

32. reizi norisinājās Starptautiskā informātikas olimpiāde, tajā piedalījās  355 dalībnieki no 88 pasaules valstīm. Latviju tajā pārstāvēja četri skolēni.  Bronzas medaļas olimpiādē ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieki Matīss Kristiņš un Valters Kalniņš. Latvijas delegāciju veidoja arī Druvas vidusskolas 9. klases skolnieks Ansis Gustavs Andersons, kā arī Salaspils 1. vidusskolas 11. klases skolnieks Artis Vijups. Matīss Kristiņš olimpiādē šogad piedalījās trešo reizi un jau trešo reizi saņēma bronzas medaļu.

Savukārt pirmo reizi norisinājās Eiropas meiteņu programmēšanas olimpiāde, kurā piedalījās 157 meitenes no 43 pasaules valstīm, jo vēlmi piedalīties izteica arī citas pasaules valstis - ASV, Kanāda, Brazīlija, Japāna un Indija. Latvijas delegāciju olimpiādē šogad veidoja četras dalībnieces: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieces Anete Gūtmane un Linda Jansone, Cēsu Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolniece Katrīna Kalniņa, kā arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece Ramona Poreitere, kura olimpiādē izcīnīja bronzas medaļu. Delegācijas atbalsts un vadītāji olimpiādē bija Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs, programmēšanas skolotājs Raivis Ieviņš, kā arī Druvas vidusskolas direktora vietnieks informātikas jomā Normunds Svētiņš.

16 jūnijs 2021

Globālo apkārtējās vides jautājumu olimpiādē “Genius” no 85 pasaules valstīm 1021 skolēnu un 816 zinātniskās pētniecības darbu konkurencē RTU inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieki Džonatans Miks Melgalvis un Edvards Jānis Treijs ar darbu “1,4-Dihidropiridīnu oksidēšana ar Oxone (kālija monopersulfātu)” olimpiādē ieguva sudraba medaļu. Rīgas Angļu ģimnāzijas 12. klases skolniece Evelīna Rudzīte ar darbu “Ābolu sulas kā dabiskā kodinātāja izmantošana dažādos vilnas šķiedras krāsošanas ar augu krāsvielām režīmos”, bet RTU inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolnieks Otomārs Gulbis ar darbu “Melnā anodiskā titāna dioksīda fotoelektroķīmiskās īpašības” olimpiādē ieguva bronzas medaļas. Savukārt Daugavpils 13. vidusskolas skolnieces Anastasija Paškeviča un Ērika Ploka ar zinātniskās pētniecības darbu “Baktērijas geobacter kā perspektīvs zaļās elektroenerģijas avots” olimpiādē izcīnīja atzinību.

.

08 maijs 2021

Atzinība

Mūsdienās pieejamās un, pats galvenais, skolēnam vai studentam apgūstamās informācijas apjoms ir milzīgs. Tas daudziem skolēniem rada grūtības mācību procesā. Daļa skolēnu lielo informācijas daudzumu cenšas „sabāzt galvā”, mācoties mehāniski. Tomēr šādā veidā iegūtās zināšanas nav paliekošas un bieži vien pastāv grūtības tās izmantot konkrētās situācijās.

Vienu no iespējamiem risinājumiem izveidoja Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāju grupa, par to saņemot pirmo Latvijas „Izglītības inovāciju balva”. Tā ir alternatīva pieeja dabaszinību un matemātikas mācīšanas procesam. Šīs pieejas pamatā ir sarežģītu eksaktu sistēmu pielīdzinājums kādam ikdienas dzīvē novērojamam procesam vai parādībai. Izmantojot radušās asociācijas, iespējams savstarpēji sasaistīt elementāras zināšanas par pasaules kārtību ar sarežģītu eksakto nozaru informāciju. Šādi radīta asociācija minētās pieejas ietvaros tiek dēvēta par izpratnes modeli. Tas var būt veidots kā zīmējums, animācija, shēma utt. Tos veido skolēni, bet skolotājs darbojas kā šī procesa organizators un vadītājs.

Latvijas Izglītības fonds 2020. gadā piedalījās Eiropas projektā  - „Radošums un labāka izpratne dabaszinātņu mācīšanā un mācīšanos” - kuru vadīja Bulgarija. Kopējā, daudzvalstu projektā, konsultantu pienākumus veica LIF pārstāvis Romans Vitkovskis, piedalījas izpratnes modeļa līdzautors Uldis heidingers. Šajās dienās saņemta ziņa, ka projekts Bulgārijas valsts aģentūra piešķīra projektam kvalitātes sertifikātu par vispārējo kvalitāti.

13 aprīlis 2021

Pieņemts, ka pastāv divi polāri domāšanas veidi— fiksēta un izaugsmes domāšana. Cilvēki ar fiksētu domāšanu talantus uztver kā nemaināmu un iedzimtu parādību, kas ietekmē un nosaka visu turpmāko dzīvi, ka  spējas ir nemainīgas jeb fiksētas.  Šiem cilvēkiem nereti vērojama tendence padoties pie pirmajām grūtībām. Savukārt cilvēki, kam piemīt izaugsmes domāšana, ir pārliecināti, ka talanti dzīves laikā ir elastīgi — tos var uzlabot un mainīt.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums, liecina, ka Latvijas 15 gadus veciem skolēniem lielākā mērā nekā viņu vienaudžiem no 79 pētījuma dalībvalstīm piemīt uzskats, ka viņi var attīstīt savas spējas un veicināt savu izaugsmi. Latvijā 72,6% pusaudžu uzskata, ka viņu spējas un apstākļi nav fiksēti un tos var mainīt.  Šis rādītājs ir augstāks tikai Igaunijā (77%), Dānijā (75%), Vācijā (74%), Islandē (72,7 %) un Īrijā (72,7 %), kamēr OECD dalībvalstu vidējais radītājs sasniedz 62,6%. 32 pētījuma dalībvalstīs, to skaitā Latvijā, zēnu un meiteņu uzskatos nav būtisku atšķirību. OECD pētījuma rezultāti rāda, ka tie skolēni, kuriem ir lielāka ticība savām spējām un paļaušanās uz tām,  izjūt lielāku piederību savai skolai,  labi tajā jūtas un kopumā ir apmierinātāki ar savu dzīvi. Tāpat PISA 2018 dati rāda, ka skolēni ar izaugsmes domāšanu izvirza augstākus mācību mērķus, ir vairāk motivēti mācīties un mazāk saskaras ar bailēm no neveiksmēm. Šie skolēni gūst arī augstākus rezultātus PISA 2018 testos lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Vidēji OECD dalībvalstīs skolēni, kuriem piemīt izaugsmes domāšana, iegūst augstākus vērtējumus nekā viņu vienaudži ar fiksētu domāšanu. PISA 2018 dati liecina, ka skolēnu izaugsmes domāšanu veicina tas, ka pedagogi sniedz vairāk atbalsta, pielāgo mācību metodes, sniedz atgriezenisko saiti par skolēna stiprajām pusēm. Šie rezultāti uzsver pedagogu būtisko lomu izaugsmes domāšanu veicinošas vides izveidē.

OECD PISA 2018 īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.