02 augusts 2019

Skolēnu pnākumi

51. Starptautiskā Ķīmijas olimpiādē, kas no 21. līdz 30. jūlijam  norisinājās Parīzē, Francijā, piedalījās skolēni no 80 valstīm. Latvijas skolēni olimpiādi aizvadīja teicami. Daugavpils Valsts ģimnāzijas absolvents  Māris  Koniševs un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents  Olavs Rāciņš ieguva bronzas medaļas, savukārt Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents  Staņislavs  Kurašs un Gustavs  Jānis Mežciems ieguva sudraba un zelta medaļas. Gustavs izcīnīja trešo zelta medaļu, kopš Latvija piedalās starptautiskajā ķīmijas olimpiādē.

No 14. līdz 22.jūlijam Bātas pilsētā Anglijā notika Starptautiskā matemātikas olimpiāde, kurā Latvijas komanda ieguva četras atzinības un ieņēma 72.vietu 112 valstu konkurencē. Atzinības ieguva - Agnis Salmiņš un Artjoms Ubaidulajevs no RTU inženierzinātņu vidusskolas un Kims Georgs Pavlovs un Ingus Smotrovs no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas.

No 2019. gada 23. jūlija līdz 1. augustam Sanktpēterburgā, Krievijā, noritēja 2. Starptautiskā ekonomikas olimpiāde, kurā piedalījās arī Latvijas komanda.  Par medaļām cīnījās 131 skolēns no 24 valstīm. Latvijas jaunieši izcīnīja trīs bronzas  -Elīza Elizabete Bicāne no Rīgas tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas, Elīza Ozola no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas un Kārlis Eiduks no Olaines 1. vidusskolas un trīs sudraba medaļas  - Artūrs Jānis Ņikitins un Emīls Limanāns no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas un Aleksejs Popovs no Rīgas 10.vidusskolas. Šogad uz Starptautisko ekonomikas olimpiādi devās divas komandas no Latvijas, dubultojot dalībnieku skaitu līdz desmit un Latvijas valsti pārstāvēja arī Juris Skutelis no Viesītes vidusskolas, Aiva Juste no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Mārcis Gritāns no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas un Izolde Bernadeta Ozoliņa no Valmieras Viestura vidusskolas.

Ekonomikas olimpiādes dalībnieki

31 maijs 2019

Jāna Lūša kausa izcīņa

Zemgales Olimpiskajā centrā aizvadīta olimpiskā čempiona Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā, kas šogad iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem gadu skaitļiem: J.Lūsim – 80, bet viņa vārdā nosauktajam kausam, kā arī Latvijas Šķēpmetēju klubam – 25.

Sacensības tika atklātas ar J.Lūša sumināšanu – viņu nozīmīgajā jubilejā sveica jaunie šķēpmetēji, bet Jelgavas Sporta servisa centrs J.Lūsim pasniedza t-kreklu, uz kura attēloti viņa olimpiskie rezultāti.

J.Lūša kausu, tāpat kā pērn, ieguva Madara Palameika un Rolands Štrobinders.

M.Palameikai, kura uzvaru šodien izcīnīja ar rezultātu 61,81 metri, šis ir jau septītais J.Lūša kauss. «Septītais Jāņa Lūša kauss noteikti ir īpašs, jo septiņi ir laimīgs skaitlis!» vērtē M.Palameika, papildinot, ka šīs ir vienas no viņas mīļākajām sacensībām. «Dalību Lūša kausā, būdama aptuveni 12 gadus veca, sāku ar domu: vēlos kļūt par pasaulslavenu šķēpmetēju un sasniegt lielus mērķus. Vēlējos, lai mani pamana viens no ievērojamākajiem šķēpmetējiem, Jānis Lūsis, un tas man arī izdevās! Viņš toreiz teica: nākotnē no šīs meitenes varētu kaut kas sanākt!,» smaidot atminas šķēpmetēja. Sieviešu elites grupā 2. vietu, raidot šķēpu 58,42 metrus tālu, izcīnīja Līna Mūze, bet 3. vietu ar rezultātu 56,24 metri – Anete Kociņa.

R.Štrobinders šodien uzvaru vīriešu elites grupā izcīnīja ar 81,58 metrus tālu šķēpa raidījumu. «Šis kauss man ik gadu saistās ar pozitīvām emocijām, jo Jānis Lūsis ir paraugs mums visiem”, tā R.Štrobinders. 2. vietu ar rezultātu 79,09 metri izcīnīja Patriks Gailums, bet 3. vietā ierindojās poļu sportists Ciprjans Mziglods – viņa rezultāts 78,01 metri.

J.Lūša kausa izcīņā startē ne tikai elites grupas sportisti, bet arī bērni un jaunieši, sacenšoties piecās vecuma grupās. Šogad Jelgavā startēja 175 jaunie šķēpmetēji no Latvijas un Lietuvas.

23 aprīlis 2019

07 aprīlis 2019

LOA 30 gadi

Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja  un Latvijas Pagaidu olimpiskā komiteja 1989. gada 21. maijā nodibināja Latvijas Olimpisko akadēmiju (LOA). Par LOA prezidenti ievēlēja Eiropas čempioni airēšanā Dainu Šveicu. LOA izveidoja vairākas komisijas  - organizatorisko, kultūras un mākslas , jaunatnes, sporta vēstures, sporta muzeja un citas.

Latvijas Olimpiskā akadēmija ir izglītojoša rakstura sporta sabiedriska organizācija, kas veic Olimpiskās kustības un Olimpisma izpētes darbu un veicina Olimpisko izglītību Latvijā. Akadēmijas darbības mērķis ir veicināt Olimpisko ideju izzināšanu un izplatību un atbalstīt LOK pasākumus Olimpiskās vēstures izpētes, izglītības, sporta zinātnes un Olimpiskās kustības popularizēšanas jomās. Savā darbībā ievēro likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”, SOA (Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas) aktus, kā arī Olimpiskās Hartas principus un Latvijas Olimpiskās komitejas statūtu noteikumus par Olimpisko ētiku un izglītību. Jau 1989.gadā no 21. Līdz 24. Septembrim Aizkrauklē (Stučkā) notika pirmā LOA sesija, kurā piedalījās augstskolu studenti. Turpmākajos gados LOA vadīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektori Uldis Grāvītis un Jānis Žīdens, bet 2014.gadā par vadītāju ievēlēja Olimpisko spēļu čempionu Ivanu Klementjevu.

Latvijas Sporta muzejā 2019.gada 6.aprīlī LOA kongresā bija  pulcējušiem aktīvisti, lai atzīmētu LOA 30 gadadienu. Pasākumā notika Ivana Klemetjeva grāmatas „Airēšana profesors”  atvēršana. 2019. gada 7. aprīlī Elektrum Olimpiskā centrā jau 30 reizi notika sporta svētki “Vienoti sportā”, kuros piedalījās  Latvijā dzīvojošie dažādu  tautību bērni un jaunieši  vecumā no 5 līdz 14 gadiem un viņu ģimenes locekļi.

23 janvāris 2019

Valdības ieceres

118. Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi.

119. Mazināsim birokrātisko slogu pedagogiem.

120. Konsekventi nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā. Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.

121. Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

122. Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

123. Veidosim efektīvu pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai.

124. Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.

125. Pilnveidosim izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā.

126. Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai.

127. Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

128. Turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu.

129. Atbalstīsim studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā.

130. Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā.

131. Turpināsim studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos.

132. Spēcināsim augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

133. Sekmēsim stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo" ekonomiku.

134. Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru.