01 oktobris 2020

No 20. līdz 28. septembrim tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā matemātikas olimpiādē, kurā  piedalījās 616 dalībnieki no 105 pasaules valstīm. Latvijas izlasi veidoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Rolands Lopatko, Jānis Pudāns, Ingus Smotrovs, Viesturs Spūlis, Ilmārs Štolcers un Salaspils 1. vidusskolas skolnieks Artis Vijups. Visi Latvijas  dalībnieki olimpiādē ieguva atzinības, iepriekšējo un pirmo reizi Latvijas komandai tas izdevās vien 1997. gadā. Trim no jauniešiem pietrūka viens punkts līdz bronzas medaļai. Tiešsaistes formā 2019./2020. mācību gadā norisinājās kopumā sešas starptautiskas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī četras Eiropas un divas Baltijas līmeņa olimpiādes. No 62 iespējamām godalgām, Latvija dažādās sacensībās izcīnīja 25 bronzas medaļas, astoņas sudraba un trīs zelta medaļas.

24 septembris 2020

32. Starptautiskajā informātikas olimpiādē (IOI), kas no 13. līdz 19.septembrim norisinājās tiešsaistē, Latvijas skolēni izcīnījuši trīs bronzas medaļas. Olimpiādē piedalījās 343 jaunie programmētāji no 87 pasaules valstīm.

Bronzas medaļas Starptautiskajā informātikas olimpiādē ieguva RTU Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Kārlis Šusters, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Matīss Kristiņš un Dzintars Klušs. Atzinību par piedalīšanos sacensībās saņēma Rīgas 10. vidusskolas skolnieks Jegors Baļzins.

Latvijā visi dalībnieki uzdevumus risināja Pirmās programmēšanas skolas telpās, kuras vadītājs Raivis Ieviņš bija radis iespēju skolas vajadzības pakārtot valstsvienības interesēm, atvēlot datorklasi tikai olimpiādes vajadzībām. Viss klasē notiekošais tika filmēts, lai aizdomu gadījumā būtu iespējams pārbaudīt, kas tieši ir noticis sacensību vietā.

No e-klase

22 septembris 2020

Valsts kontrole veikusi  revīzijas profesionālās vidējās izglītības jomā.

Profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstībai no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem pēdējos 10 gados atvēlēts vairāk par miljardu eiro un  veikta gan profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, gan to materiāli tehniskās bāzes modernizācija. Tomēr pēdējos sešos gados nav izdevies būtiski palielināt audzēkņu interesi par profesionālo izglītību – to pēc 9. klases izvēlējušies nepilni 40 % skolēnu. Divas trešdaļas no profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem turpina studijas vai uzsāk darba gaitas, taču mazāk nekā puse no tiem – apgūtajā profesijā. Savukārt vairāk par 30 % no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār. Latvijā profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību 2019./2020. mācību gadā apguva 26 580 izglītojamo kopā 58 izglītības iestādēs. Vislielākais izglītojamo skaits ir izglītības programmu grupās “Viesnīcu un restorānu pakalpojumi”, “Mašīnzinības” un “Dizains”, kurās  2019./2020. mācību gadā mācījās 10 355 izglītojamie.

Valsts kontroles vērtējumā, izglītojamo izvēli mācībām par labu tai vai citai profesijai nosaka subjektīvi kritēriji un popularitāti iemantojušas programmas, kuras nebūt nav tirgū pieprasītākās. Valstī kopumā nav izveidota profesionālās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitoringa sistēma. Atbilstoši revidentu apkopotajai valsts datu reģistru informācijai tikai 23 % no IZM profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir uzsākuši darba gaitas vai studē izvēlētajā profesijā, lai gan IZM savos aprēķinos uzrāda 55 %.

Izglītojamo sekmes ne vienmēr veicina studiju uzsākšanu augstskolās. Centralizētajos valsts eksāmenos IZM izglītības iestāžu audzēkņu rezultāti ir salīdzinoši zemi, un tas nesekmē profesionālās izglītības prestižu. Labāki rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un absolventu nodarbinātībā tiek sasniegti izglītības programmās, kurās ir veiksmīga sadarbība ar nozares pārstāvjiem.

Valsts kontroles vērtējumā valstī kopumā nav vienota profesionālās izglītības attīstības stratēģiskā redzējuma. Profesionālās izglītības sistēma ir sadrumstalota un tāpēc sarežģīti pārvaldāma. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam tika veikta IZM profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izveidoti profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC). Valsts kontroles vērtējumā, jaunizveidotie PIKC lielākoties bija nepieciešami tādēļ, lai pretendētu uz ES struktūrfondu finansējumu. Turklāt atsevišķi kritēriji, lai atbilstu PIKC prasībām, pieļauj iespēju tos “pievilkt” tā, lai mācību iestāde jebkurā gadījumā kritērijus izpildītu un saglabātu PIKC statusu.

Astoņus gadus vienu no būtiskākajiem profesionālās izglītības sistēmas reformas elementiem – metodisko vadību nozares profesijas apgūšanā un jauno tehnoloģiju apguves nodrošināšanā – katra izglītības iestāde īstenoja pēc saviem ieskatiem un vadoties no savu izglītības iestāžu darbības stratēģijām, nevis nozares efektīvas attīstības nosacījumiem. IZM arī vairāk nekā 10 gadu nav aktualizējusi normatīvus, kas nosaka profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Revīzijas izlasē iekļautajās izglītības iestādēs konstatēti neefektīvi tēriņi, uzturot mācību procesam nevajadzīgus nekustamos īpašumus vai dotējot maksas pakalpojumus.

16 septembris 2020

Uzvara

No 7. līdz 13. septembrim Latvijas Universitātē  tiešsaistē norisinājās  3. starptautiskajā ekonomikas olimpiādē. Latvijas pārstāvji sacentās ar 130 skolēniem no 29 pasaules valstīm un kopvērtējumā ieņēma 4.vietu. Zelta medaļu šī gada Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē ieguva Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolēns Emīls Krasts, sudraba medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Edvards Gaters un Kristofers Kārlis Krūmiņš, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Daniels Stabulis. Savukārt bronzas medaļu starptautiskajās sacensībās ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Roberts Oskars Vītiņš.

11 septembris 2020

Studentu dzive

„Swedbank” veikusi aptauju, kura liecina, ka studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas segt paši (49%). Savukārt 60% studentu saņem finansiālu atbalstu no vecākiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kaut gan tikpat liela daļa (58%) paši gūst ienākumus, paralēli studijām strādājot. Lielākajai daļai (82%) studentu vecāki sniedz arī netiešu finansiālu atbalstu, piemēram, sagādājot pārtiku, sadzīves lietas u.tml. Teju pusei (48%) tas ļauj samazināt savus izdevumus par 20 līdz 30%.

Aptaujas dati rāda, lai arī 23% studentu paralēli studijām strādā pilnas slodzes darbu, bet vēl tikpat – nepilnas. Katram trešajam jeb 34% jāiztiek ar 300 eiro mēnesī, un tie visbiežāk ir bakalaura studiju studenti. Katram piektajam (22%) studentam pieejamais naudas apmērs svārstās no 300 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt 17% - līdz 700 eiro mēnesī (visbiežāk maģistrantūras studentiem). 20% studentu katru mēnesi piedzīvo naudas iztrūkumu, bet 19% - katru otro, trešo mēnesi. Visbiežāk šādā situācijā nonāk tikko studijas gaitas uzsākušie, kuri paralēli studijām nestrādā. Šādās situācijās jaunieši samazina savus ikdienas tēriņus (53%) vai lūdz naudu vecākiem (52%). Trešdaļai šādiem gadījumiem ir savi uzkrājumi.

Arī izdevumu apmērs ļoti atšķiras, taču visbiežāk nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Lielākās izdevumu pozīcijas studentiem veido pārtika un dzīvesvieta, kam vidēji mēnesī tiek atvēlēti attiecīgi 110 un 104 eiro. Izdevumi par izklaidi un kultūras pasākumiem – vidēji 51 eiro, apģērbu un apavu iegāde – vidēji 42 eiro, un sabiedriskā transporta izdevumi – vidēji 34 eiro mēnesī. Aptuveni 20 eiro ik mēnesi tiek novirzīti saistību segšanai (piemēram, par kredītu), kā arī dažādiem mācību materiāliem. Savukārt vidēji 16 eiro mēnesī studenti atvēl medicīnas un mājsaimniecības uzturēšanas izdevumiem.