12 septembris 2018

Panākumi informātikā

Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedalījās 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas. Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis.  Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra. Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmajā olimpiāde piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm.

Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 24 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 74 godalgas (7 zelta, 23 sudraba un 44 bronzas medaļas). 1997. gadā Dienvidāfrikā otro absolūti labāko rezultātu un Latvijai pirmo zelta medaļu izcīnīja Jānis Sermuliņš, panākumu atkārtojot arī pēc diviem gadiem Turcijā. 2002. gadā no Dienvidkorejas zeltu pārveda – Aleksandrs Belovs un Andrejs Ivanovs, 2011. gadā Taizemē zeltu izcīnīja Eduards Kaļiņičenko, 2015. gadā Aleksejs Zajakins, bet 2016. gadā - Aleksejs Popovs.

Latvijas jauno programmētāju dalību olimpiādē atbalstīja LIKTA, galvenie partneri – “Accenture Latvia”, “Exigen Services Latvia”.

30 augusts 2018

Partiju solījumi

Jaunā vienotība:

• Sākumskola un pamatskola tuvu mājām
• Kvalitatīva un daudzpusīga 10.-12. klašu izglītība gan Rīgā, gan reģionos, konkurētspējīga profesionālā izglītība
• Latvijas zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija, tai skaitā, lai studentiem būtu piekļuve sadarbībai ar labākajiem pētniekiem un valsts varētu kvalitatīvi pretendēt uz zinātnei, pētniecībai un attīstībai mērķētiem ES fondiem
• Izglītības programmu un satura, arī mūžizglītības, piedāvājums atbilstoši darba tirgus prasībām un Latvijas nacionālajām interesēm
• Viena no Latvijas universitātēm būs novērtēta starp 100 labākajām Eiropas Savienībā, vēl divas būs prestižāko sarakstā

Attīstībai/Par!

• Visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Viņi gūst nākotnei svarīgākās kompetences un iemācās vismaz trīs valodas. Par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti.
• Valsts ikvienam sniedz atbalstu tālākizglītībai visa mūža garumā.
• Augstskolas ir atvērtas pasaules pieredzei. Latvija eksportē augsto tehnoloģiju, izglītības un veselības pakalpojumus, bet importē talantus
• Izglītība attīsta radošumu, kritisko domāšanu, spēju sadarboties un risināt sarežģītas problēmas.
• pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu
• atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules
• reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

• Veidosim augstākās izglītības eksporta centru.
• Panāksim, ka gadā tiek sagatavoti 3000 IKT speciālistu, piesaistot ārvalstu studentus.
• Iestāsimies par mūsdienu izglītības saturu un vidi, kuras centrā ir bērns.
• Palielināsim izglītības finansējumu ilgtermiņā līdz 6% no IKP.
• Izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas.
• Ieviesīsim trilingvālu izglītību. Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni – dzimto valodu, un vienu vai divas svešvalodas.
• Īstenosim jaunu pieeju skolotāju sagatavošanai, būtiski ceļot skolotāja profesijas prestižu, autonomiju un darba samaksu.
• Skolām – lielāku atbildību un autonomiju.
• Augstskolām noteiksim starptautiskās konkurētspējas, eksportspējas un reģionu attīstības mērķus.
• Profesionālajā izglītībā veicināsim darba vidē balstītas mācības.

Zaļo un zemnieku savienība

• Izglītības kvalitātes paaugstināšanai īstenosim pakāpenisku izglītības reformu, nodrošinot augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā.
• Nodrošināsim mērķtiecīgu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un attīstību.

Politiskā partija "KPV LV"

• Apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu;
• Pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām;
• Pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā;

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

• Turpināsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu.
• Nodrošināsim Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. Izglītības saturā balstīsimies uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, mērķtiecību un radošumu.
• Izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīsim biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām. Mērķtiecīgu atbalstu sniegsim arī īpaši talantīgajiem bērniem.
• Lai palielinātu piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus. Vienlaikus visos izglītības līmeņos un zinātnē iestāsimies arī par līdzsvarotu atbalstu humanitāro zinātņu attīstībai.

Jaunā konservatīvā partija

• Finansējums zinātnei – 1,5 % no IKP.
• Valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda.
• Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.
• Atbalsts Letonikas programmai. Latgaliešu valodas, Latgales novadmācības pasniegšana Latgales skolās.
• Starptautiska mācībspēku piesaiste augstskolās, starptautiska līmeņa IKT augstskolas izveide.

Jaunā vienotība:

• Sākumskola un pamatskola tuvu mājām
• Kvalitatīva un daudzpusīga 10.-12. klašu izglītība gan Rīgā, gan reģionos, konkurētspējīga profesionālā izglītība
• Latvijas zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija, tai skaitā, lai studentiem būtu piekļuve sadarbībai ar labākajiem pētniekiem un valsts varētu kvalitatīvi pretendēt uz zinātnei, pētniecībai un attīstībai mērķētiem ES fondiem
• Izglītības programmu un satura, arī mūžizglītības, piedāvājums atbilstoši darba tirgus prasībām un Latvijas nacionālajām interesēm
• Viena no Latvijas universitātēm būs novērtēta starp 100 labākajām Eiropas Savienībā, vēl divas būs prestižāko sarakstā

Latvijas Reģionu Apvienība

• Kvalitatīva, pieejama un efektīva izglītības sistēma.
• Pamatskolas - tuvāk mājām, augstskolas - pasaules līmeņa zināšanām.
• Profesionālās izglītības ciešāka sasaiste ar darba tirgu.
• Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošana.

16 augusts 2018

Olimpiādes

No starptautiskās ķīmijas olimpiādes trīs skolēni atveduši sudraba un viens – bronzas medaļu. Savukārt no starptautiskās fizikas olimpiādes, kas norisinājās Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, Latvijas skolēni pārveda trīs bronzas medaļas. Sudraba medaļas izcīnījuši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni Olavs Rāciņš un Gunstavs Jānis Mežciems, kā arī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Māris Koniševs. Bronzas medaļu ieguva vēl viena Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pārstāve – 11. klases skolniece Anna Marija Sumrova. Tādējādi pie medaļām tikuši visi Latvijas komandas pārstāvji.

Starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalījās 396 skolēni no 87 pasaules valstīm. Fizikas olimpiādē bronzas medaļas nopelnīja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēns Jānis Hūns, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns Ingvars Vitenburgs un 10. klases skolnieks Vilhelms Cinis. Savukārt atzinību ieguva Aizkraukles novada vidusskolas absolvents Mārtiņš Klevs. Latviju šajā olimpiādē pārstāvēja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēns Olivers Prānis.

Savukārt, starptautiskā bioloģijas olimpiādē Ventspils 1. ģimnāzijas absolvents Artūrs Sokolovskis ieguvis sudraba medaļu, bet Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Ernests Tomass Auziņš un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Staņislavs Kurašs – bronzas godalgas. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolniece Anitra Zīle, ieguvusi atzinību, ziņo Valsts izglītības satura centrs un Latvijas Universitātes.

No Eiropas jauniešu informātikas olimpiādes atgriezušies trīs skolēni, kuri izcīnījuši bronzas medaļas - Artis Vijups (Salaspils 1. vidusskola), Ansis Gustavs Andersons (Druvas vidusskola) un Matīss Kristiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija).

Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē, kas norisinājās Kvebekā, Kanādā, visi Latvijas skolēni izcīnījuši četras medaļas - sudraba medaļas saņēma Mārtiņš Robežnieks no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Iļja Belovolovs no Rīgas 92. vidusskolas un Rūdolfs Golubovs no Ziemeļvalstu ģimnāzijas, savukārt bronzas godalgu saņēma Miks Bleija no Ropažu vidusskolas.

24 jūlijs 2018

Studiju izmaksas

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja. Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi -  ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Populārāko studiju programmu – datorzinātnes, medicīna un inženierzinātnes - tikai profesijas apgūšana vien kopumā izmaksā aptuveni 8000 eiro. Lai kļūtu par IT speciālistu nepieciešami no 2000 līdz 3600 eiro gadā. Lai apgūtu mediķa profesiju, var nākties rēķināties ar vairāk nekā 3000 eiro gadā, un tā kā mācību ilgums ir seši gadi, kopumā profesijas apgūšana izmaksā teju 20 000 eiro. Lai apgūtu inženierzinātnes, summa, ar kuru vecākiem jārēķinās, ir sākot no 2000 eiro līdz 4000 eiro gadā.

Atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem, šī summa vidēji var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā maksā par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērē ikdienas vajadzībām, dzīvojot ārpus mājām.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas. Trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā. Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gadā (45%).

Tikai 9% iedzīvotāju uzskata, ka studiju izmaksu segšanai labāk ir ņemt atbilstošu kredītu, bet 12% uzskata, ka jaunietim, sasniedzot pilngadību, pašam ir jāspēj parūpēties par visiem ar izglītību saistītiem izdevumiem (vai strādājot, vai ņemot kredītu). Zīmīgi, ka līdzīgās domās ir arī paši jaunieši – tikai 13% uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Taču lielākā daļa tomēr sagaidītu vecāku atbalstu šajā dzīves posmā. Puse (52%) domā, ka vecākiem būtu jāuzkrāj studiju izmaksām, un katrs trešais (36%) uzskata, ka jāuzkrāj būtu arī dzīvošanas izdevumiem.

No Swedbank pētījuma

22 jūnijs 2018

Reforma

Saeimā 21.jūnijā, trešajā - galīgajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz izglītības reformas īstenošanu, ieviešot skolās kompetenču pieejā balstītu saturu.

Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots. Jau iepriekš atmesta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Likuma grozījumos tomēr atbalstīts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.

Ar reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Likumā iekļaus normu par vispārējās vidējās izglītības programmu, nosakot, ka skola to īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus - paraugā neminētus - mācību priekšmetus.

Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos. Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā ir noteiktā kārtībā noritoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.

Mācību organizācijas formu 1. - 6.klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7.klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda.

Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu, nosakot, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes. Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.

Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7. - 9.klasē. Pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas.

Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai. Proti, tās drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.

Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Grozījumi arī paredz, ka iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Tāpat grozījumi regulē jautājumu par pirmsskolas izglītības iestādēm, paredzot, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Valsts izglītības satura centram būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem, jo pašlaik šiem bērniem Saeimas lēmuma rezultātā skaidru vadlīniju nav.

Ar reformu saistīti arī Izglītības likuma grozījumi, kurus Saeimas komisijā vēl tikai skatīs 2.lasījumā.Tie nosaka izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī definē klātieni, neklātieni un tālmācību kā atsevišķu izglītības ieguves formu. Grozījumi iekļauj jaunu izglītības programmu - Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmu

Grozījumi Izglītības likumā nosaka iespēju izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju veikt īsākā termiņā, kā arī izslēdz regulējumu, kas paredz sociālās korekcijas izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.